Skaldi un valdi, čakarē un pelni

Senās Romas princips “skaldi un valdi!” – joprojām ir spēkā daudzviet, tostarp arī Latvijas politikā, kur pie varas nokļuvusī Jaunā konservatīvā partija (JKP) cenšas reformēt un mainīt it visu, kas iespējams. Viens no pēdējiem bordāniešu uzbrukumiem saistīts ar Uzņēmumu reģistru, proti, Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas ierēdņi sagatavojuši likuma grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu” reģistru, kurus ieviešot, būs vismaz divējāds negatīvs efekts sabiedrības interesēm.

Ar likuma grozījumiem ir plānots UR “informāciju nodalīt publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļā”. Publiski pieejamā informācija būtu pieejama bez maksas (t.i., tās publiskošanu, datu bāzu uzturēšanu u.tml. nodrošinātu valsts budžets jeb nodokļu maksātāji). Savukārt, ja kādam vajadzēs informāciju no UR datu “publiski nepieejamās daļas”, tad šīs informācijas pieprasīšana vienmēr būs jāpamato; UR pamatojumu izvērtēs, un, ņemot vērā, ka papildu informācijas sagatavošana prasīs papildu resursus, informācijas pieprasītājam par izsniegto izziņu vienalga būs jāsamaksā.

No tā var izdarīt ticamu pieņēmumu, ka viens no likuma grozījumu autoru mērķiem ir vēlme ierobežot sabiedrības tiesības zināt par dažādām politbiznesa afērām.

JKPist izskatās speciāli meklē, kur kaut kas labi strādā, lai tieši to tad sāktu čakarēt. Tagad Uzņēmumu reģistru. Reāli kaitnieki. https://t.co/NRtmgWI15J

— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) August 14, 2019

Tā vien šķiet, ka JKP dēļ romiešu principu “skaldi un valdi” vajadzētu papildināt ar “čakarē un pelni”, jo bieži vien tieši šajā virzienā lūkojas bordāniešu jaunā kartona pulciņš – gandrīz katrs to priekšlikums un lēmums ir cieši saistīts ar kādām neizprotamām, iespējams, trešo personu interesēm un kaut kā iznīcināšanu, atstādināšanu, izformēšanu vai, tieši otrādi, apvienošanu – gan runājot par tiesībsargājošām iestādēm, gan bēdīgi slaveno tieslietu sistēmas auditu un plānoto ekonomisko lietu tiesas izveidi, gan saistībā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes peripetijām, gan kustību ap ģenerālprokurora, Augstākās tiesas un Valsts Drošības dienesta vadītāju amatiem. Neapšaubāmi, visas šīs izmaiņas sētu vēl lielāku sajukumu valsts pārvaldē, bet tur, kur pārmaiņas un haoss, tur lieliska iespēja arī rokas pasildīt.

Tā vietā, lai visu valsti ievilktu haosa un iznīcības purvā, JKP vispirms vajadzētu rūpēties par savu priekšvēlēšanu solījumu izpildi, vēl jo vairāk – tiem visiem vajadzēja stāties spēkā jau š.g. 1. janvārī. Tiesa – solīt un izpildīt solīto ir divas dažādas lietas, vismaz bordāniešu izpratnē.

Foto: Valsts kanceleja