Ēst lēnām, negulšņāt, dzert ūdeni un citi padomi, lai svētku maltīte nebeigtos ar vēdera uzpūšanos

Svētki gremošanas sistēmai ir papildu slodze, jo visbiežāk tiek apēsts vairāk nekā ierasts, turklāt tiek uzņemti produkti, kurus ikdienā lietojam retāk. Kas jāņem vērā, lai pēc svētku maltītes vēders nebūtu uzpūties un pašsajūta būtu laba, skaidro farmaceite Līga Cīrule.

“Vēdera pūšanās ir gāzu uzkrāšanās zarnu traktā, un tā ir izplatītākā problēma, ar kuru cilvēki saskaras svētku laikā. Tas saistāms ar to, ka svētku maltīte sastāv no vairākiem ēdieniem, kuros mēdz būt arī produkti, kuri ikdienā tiek lietoti reti vai nemaz. Gāzes uzkrājas divos veidos – gan norijot par daudz gaisa, piemēram, ēdot ātri, dzerot gāzētus dzērienus, smēķējot vai košļājot košļājamo gumiju, gan gremošanas procesa laikā, kur iesaistīti fermenti un baktērijas. Tās var izdalīties caur muti – atraugājoties – vai caur taisno zarnu. Kaut arī gāzu veidošanās ir normāla parādība, to pastiprināta veidošanās var traucēt,” stāsta farmaceite Līga Cīrule.

#1 Izbaudīt nesteidzoties

Svētku maltīti nepieciešams izbaudīt nesteidzoties – sakošļāt to lēni un kārtīgi, lai izvairītos no pārāk daudz gaisa norīšanas, kas izraisa vēdera uzpūšanos. Turklāt, ēdot lēnāk, samazinās arī kopējais pārtikas patēriņš.

#2 Negulšņāt pēc maltītes

Pēc svētku vakariņām noteikti nav ieteicams uz atlikušo vakara daļu iesēsties dīvānā. Protams, nedrīkst arī veikt pārmērīgas fiziskās aktivitātes, taču pat mērenas kustības var palīdzēt justies labāk, piemēram, svētku galda novākšana un sakārtošana vai došanās pastaigā svaigā gaisā.

#3 Arī svētku maltītei jābūt sabalansētai

Produkti, kas satur vienkāršos ogļhidrātus – fruktoze, laktoze, rafinoze, sorbitols –, var radīt pārmērīgu gāzu uzkrāšanos zarnās. Tie atrodami sīpolos, artišokos, pākšaugos (pupās, zirņos), kāpostos, brokoļos, rozīnēs, lēcās, žāvētās plūmēs, vīnogās, Briseles kāpostos, sparģeļos, pienā un piena produktos, persikos, ābolos un citos produktos. Tas gan nenozīmē, ka no šiem produktiem jāatsakās, taču jāseko līdzi, lai maltīte būtu sabalansēta un tajā būtu arī pietiekami daudz olbaltumvielu un citu augļu un dārzeņu.

#4 Neaizmirst par ūdeni

Papildus dažādiem saldinātiem vai stiprinātiem dzērieniem obligāti jādzer arī ūdens. Ūdenim būtu jābūt siltam vai remdenam, tam var pievienot arī citronu un medu labākai garšai.

#5 Fermentēti produkti svētku galdā

Zarnu mikrofloras līdzsvara atjaunošanai ieteicamas arī labās baktērijas jeb probiotikas, jo tās sašķeļ un palīdz labāk sagremot pārtikas vielas. Probiotikas atrodamas fermentētos produktos, tāpēc svētku galdam piestāvēs tradicionālie latviešu skābētie kāposti un gurķi, kā arī mazliet netradicionālāki ēdieni un dzērieni kā kimči un kombuča.

#6 Var palīdzēt absorbenti

Ja ikdienā ierasta ir viegla maltīte, nelielas porcijas, šaurāks produktu klāsts, tad svētkos, pat ja netiek apēsts par daudz, bet tiek iekļauti taukaināki un smagāki ēdieni, vēders var uzpūsties. Cilvēki, kuri zina, ka viņiem rodas pastiprināta gāzu veidošanās, pirms svētkiem var sagatavoties un sarūpēt absorbentus, piemēram, aktivēto ogli, kas nepieciešamības gadījumā uzsūks toksīnus zarnu traktā. Noderēs arī medikamenti ar aktīvo vielu simetikonu, kas izšķīdina gāzu burbulīšus un neuzsūcoties izvadās. Tāpat vēdera uzpūšanās gadījumā var palīdzēt ķimenes, ingvers, koriandrs, fenheļa augļi, anīsa augļi, salvijas lapas, piparmētras lapas un kumelīšu ziedi.

“Iemesli pārmērīgam gāzu veidošanās procesam zarnās var būt saistīti ne tikai ar ātru ēšanu vai konkrētu produktu lietošanu uzturā, tās var pastiprināti veidoties arī pirms menstruācijām un menstruāciju laikā, grūtniecības laikā hormonu dēļ un arī dažādu slimību dēļ – laktozes vai glikozes nepanesamības, kairināto zarnu sindroma, gasroenterīta, Krona slimības, čūlainā kolīta, izjaukta zarnu mikrofloras līdzsvara vai pankreatīta dēļ. Tāpēc, ja gāzes veidojas pastiprināti un tas traucē dzīves kvalitātei vai bez gāzu uzkrāšanās ir arī asas sāpes vēderā, asiņaina caureja, vemšana, slikta dūša, svara zudums – noteikti nepieciešams konsultēties ar ārstu,” skaidro farmaceite Līga Cīrule.