Publiskots treileris jaunajai vēsturiskajai Latvijas simtgades lielfilmai “Tēvs Nakts”

Šodien, 10. septembrī, Dāvja Sīmaņa otrās pilnmetrāžas filmas “Tēvs Nakts” veidotāji iepazīstina ar filmas treileri. Šī ir viena no 16 filmām, kas top programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, un tā kinoteātros nonāks 25. oktobrī visā Latvijā. Filma “Tēvs Nakts” ir patiess stāsts par latvieti Žani Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā savā mājā no nāves izglāba vairāk nekā 50 cilvēku. Filma pēta Žaņa Lipkes drosmes noslēpumu, meklējot atbildes uz jautājumu, vai tās pamatā ir azarts, pārgalvība, spīts, vai pienākums pret savu tuvāko.

Dāvja Sīmaņa jaunā spēlfilma veidota, iedvesmojoties no Ineses Zanderes topošā stāsta “Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu”. Filmas uzņemšana jau noslēgusies, šobrīd tiek pabeigti pēdējie filmas pēcapstrādes darbi. Filmēšana ilgusi vairāk nekā gadu, un tās laikā mainījies arī filmas nosaukums – no sākotnējā “Puika ar suni”, kas saskanēja ar Zanderes iecerētās grāmatas nosaukumu, filma pārtapusi par “Tēvs Nakts”.

“Tēvs Nakts” veidotāji atklāj, ka filma stāsta par šķietami vienkāršu strādnieku, kurš pat vissarežģītākajos apstākļos spēj saglabāt cilvēcību, tādējādi turpmākajā dzīvē iemantojot varoņa statusu. “Es domāju, ka arī mūsdienās kaut kādā nosacīti pelēkajā zonā noteikti ir cilvēki, kuri krīzes situācijā pēkšņi rīkotos pilnīgi dīvainā un pašaizliedzīgā veidā. Man šķiet, ka, tikai pateicoties šādu dīvaiņu rīcībai, kas bieži vien no izdzīvošanas viedokļa nav izskaidrojama, sabiedrība vai valsts var turpināties kaut kādā puslīdz jēdzīgā veidā,” stāsta filmas režisors Dāvis Sīmanis.

To, ka Žanis Lipke brīnumainā kārtā kļūs par varoni, droši vien nespēja iztēloties neviens viņa laikabiedrs. Viņš bija pavisam parasts latviešu palīgstrādnieks, kuram netrūka savu ikdienas rūpju un raižu. Pēc tam, kad Latviju 1940. gadā bija anektējusi PSRS, Žaņa meita kļuva par komunisti, bet, kad Latviju okupēja nacistiskās Vācijas armija, viņa pazuda. Lai kara apstākļos apgādātu ģimeni, pa dienu viņš devās uz darbu vācu militārās aviācijas noliktavās, bet naktīs slepus pārvadāja kontrabandu. Par spīti smagajai dzīvei kara apstākļos, laikā, kad vācu okupācijas vara sāka izrēķināties ar Rīgas ebrejiem, Žanis Lipke pieņēma nebūt ne vienkāršu, tomēr cilvēcīgu lēmumu, kas varēja izrādīties liktenīgs ne vien viņam pašam, bet arī viņa ģimenei. Ar to pašu kravas auto, ar kuru tika pārvadātas kontrabandas degvīna kastes, viņš burtiski vācu karavīru acu priekšā no Rīgas geto un piespiedu darba vietām drošībā nogādāja desmitiem cilvēku. Brīdī, kad vajāto slēptuvei draudēja atklāšana, Žanis spēra vēl pārgalvīgāku soli un patvērumu iekārtoja pats savās mājās – īpaši šim nolūkam izraktā pagrabā zem šķūņa; glābšanā iesaistījās arī viņa sieva Johanna un mazais dēls Zigis. Kā vēlāk sacīja viens no izglābtajiem – gan paša Žaņa parādīšanās, gan viņa paveiktais, visapkārt valdošās nežēlības apstākļos glābjot sev pilnīgi svešus cilvēkus, bijis visīstākais brīnums.

““Filma “Tēvs Nakts” ir ārkārtīgi aktuāla, jo stāsta par cilvēcisku drosmi laikos, kad valda bailes un norobežošanās, kad prasība būt normālam un rīkoties nav sabiedrības izplatītākā norma. Filma izvirza jautājumu, vai mēs spējam sevī atrast drosmi, to cilvēcisko, normālo, kas ļauj rīkoties, būt īsti drosmīgiem. Žanis Lipke ir ne līdz galam Latvijā novērtēts varonis, un “Tēvs Nakts” ir arī pirmā spēlfilma, kas vēsta par holokausta notikumiem Latvijā,” tā filmas producents Gints Grūbe.

Filma veidota studijā “Mistrus Media”, kas strādājusi arī pie Viestura Kairiša filmas “Melānijas hronika”, ko Latvijā noskatījās vairāk nekā 80 000 skatītāju. Filmas radošajā komandā ietilpst režisors Dāvis Sīmanis, kurš scenāriju veidojis kopā ar Matīsu Gricmani, producenti Gints Grūbe, Antra Gaile un Inese Boka-Grūbe, māksliniece Kristīne Jurjāne, operators Andrejs Rudzāts, montāžas režisors Andris Grants un grima māksliniece Sarmīte Balode. Galvenās lomas filmā atveido Artūrs Skrastiņš (Žanis Lipke), Ilze Blauberga (Johanna Lipke), Matīss Kipļuks (Lipkes dēls Zigis), Mihails Karasikovs, Milena Gulbe, Toms Treinis un Štefens Šoimans (Steffen Scheumann).