Kā Spriņģe ar Sorosu valsi dejoja

Publiskajā telpā arvien biežāk nākas dzirdēt apgalvojumus, ka Latvijā tikpat kā nav neatkarīgu mediju un vairums no tiem ir cieši saistīti ar valdību, uzņēmēju interesēm un vēl visāda veida sazvērestībām. Šādus viedokļus visbiežāk izplata tā saucamie “pētnieciskās žurnālistikas” pārstāvji – tie kritiski vēršas pret tiem medijiem, kas uzdrošinās domāt citādāk, radot iespaidu, ka šī daļa žurnālistu Latvijā ir pērkami. Tanī pat laikā rodas jautājums – vai avots, kas izplata šāda veida ziņas bez īsta pamatojuma, ir uzticams?

Aiz vārda “pētniecisks”, kā izrādās, var noslēpt gan objektivitātes trūkumu, gan žurnālistu patiesās intereses. Šis vārds taču skan tik prestiži un sabiedrībai pat neienāk prātā, ka žurnālisti, kuri piedalās dažādos valsts atbalsta konkursos un mēģina piesaistīt bezmaksas darbaspēku, patiesībā saņem ievērojamu finansējumu no ārvalstu fondiem, kurus nodibinājusi persona ar acīmredzamu interesi sagrozīt Latvijas politikas notikumus sev vēlamā virzienā.

Re:Baltica publiski deklarē, ka ir bezpeļņas pētnieciskās žurnālistikas organizācija, kas strādā, lai aizstāvētu sabiedrības intereses. Biedrība daudz runā par atklātību, caurspīdīgumu, nepieciešamību strādāt Latvijas sabiedrības labā līdz brīdim, kad nākas runāt par tās finansējuma avotiem. Šajā ziņā biedrība ir ļoti pieticīga un nav vēlējusies precīzi atklāt savus finansējuma avotus. Tas gan nav nepieciešams, jo vairāki fakti jau norāda uz to, ka šī “taisnīgā” un “neatkarīgā” organizācija būtībā pastāv, pateicoties Džordža Sorosa Atvērtās sabiedrības fondu finansējumam, kas nodrošina biedrības ienākumu lauvas tiesu.

Džordžs Soross Latvijas sabiedrībai nav svešs vārds – viņš dāsni atbalsta gan liberāli politiskos spēkus, gan sorosistu dibinātos fondus un pārvaldītos medijus, kuri nodarbojas ar masīvu propagandu un tradicionālās sabiedrības tikumisko un ģimenisko pamatu agresīvu iznīcināšanu. Tieši no šāda avota naudu saņem Re:Baltica un šī summa nebūt nav maza – biedrības kopējie oficiālie ieņēmumi mērāmi simtos tūkstošos un saņemtie ziedojumi un dāvinājumi no šīs kopējās summas ir apmēram ceturtā daļa.

Re:Baltica nekur nav publiskojusi oficiālu sarakstu ar biedrības ziedotājiem, ziedotājām summām un arī nav klāstījusi, kādiem mērķiem šo naudu tērējusi. Vai nav muļķīgi rādīt uz citiem medijiem ar pirkstu, pārmetot tiem kaut kādu interešu lobēšanu, kamēr paši šajā ziņā ir krietni spitālīgāki?

Pat ja mums nav pieejams šis saraksts, paraugoties vien uz Re:Baltica vērtībām, redzams, kura pavadā šī biedrība iet. Jūs biedrības publikācijās neatradīsiet gandrīz nevienu sliktu vārdu par “Vienotību”, taču daudz par viņu politiskajiem pretiniekiem, jo organizācijas mērķis, iespējams, nemaz nav nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīviem pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas materiāliem, bet iznīcināt visus, kas varētu stāties pretī Sorosa politiskajiem centieniem. Pārējais ir tikai skaists iepakojums, ar ko uzpirkt lasītājus, un nav svarīgi, ka aiz tā redzama paslēpta Sorosa āža kāja.

Protams, varētu jau domāt – kas gan kopīgs žurnālistei Ingai Spriņģei un miljardierim Džordžam Sorosam? No malas jau šķiet, ka nekas, taču, naudas dēļ, tie kopā var iemācīties pat tīri saskanīgi valsēt…