Uzņēmēja norāda uz Meroni un Saskaņas interesēm radio SWH iegādē

Svētdien TV3 raidījums “Nekā personīga” informēja par Radio SWH pārdošanu un nonākšanu ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni saistītu cilvēku rokās. Atsaucoties uz raidījumā izskanējušos informāciju, uzņēmēja Eva Ciniņa sociālajā tīklā “Facebook” precizējusi vairākus raidījumā izskanējušos apgalvojumus, norādot, ka Meroni sadarbība ar “Saskaņu” liek aizdomāties par to, ka viņš ir gatavs ietirgot kaut visu Latviju sava personiskā labuma dēļ.

Stāstot vairāk par viņas rīcībā esošo informāciju, Ciniņa uzsver, ka nekādu kritiku neiztur Jāņa Šipkēvica apgalvojums, ka darījums ticis apspriests ar uzņēmēju Aivaru Gobiņu un ka tieši viņš, turpinot tēva biznesu, pieņēmis lēmumu par radio SWH pirkšanu.

“Sāksim ar to, ka Gobiņš nekādu tēva biznesu neturpina, jo ir pilnīgs pretstats savam inteliģentajam un strādīgajam, nu jau viņsaulē aizgājušajam tēvam. Gobiņš strādā (biežāk gan imitē) algotu darbu pie Meroni, kurš ir tas, kas pieņem lēmumus. Jā, Gobiņam ļoti patīk “zīmēties”, tēlojot svarīgu un zinošu kungu, lai gan Meroni viņu un, iespējams, arī viņa sievu Gunu izmanto vien kā personas, uz kurām reģistrēt par Ventspils tranzītbiznesam izkrāpto naudu nopirktos īpašumus,” norāda Ciniņa.

Pēc viņas sacītā, Šipkēvics ļoti labi zināja, kurš ir patiesais lēmuma pieņēmējs, jo jau pirms trim gadiem tika informēts par reālo situāciju – patieso lēmuma pieņēmēju un pircēju. “Sarunas par šo darījumu jau tad kūrēja Guntars Kukuls, par ko liecina fakts, ka AS “Ventbunkers” plānoja parakstīt līgumu ar Kukula kompāniju “Amber Coast Union”, kuram uzticētu starpnieka lomu Radio SWH pirkšanā,” uzsver uzņēmēja.

Pēc viņas sacītā, arī šī brīža sarunu centrālā persona esot Kukula kungs, kurš gan pats telefonsarunā to noliedza, bet Gobiņš raidījumam rakstiski apliecinājis. “Bez tam, Gobiņš, kā parasti nespējot turēt mēli aiz zobiem, neslēpj, ka abi ar Kukulu ir arī materiāli ieinteresēti šajā darījumā. Tiek plānots, ka no 2,2 milj. EUR darījuma katrs saņems pa 100 tūkstošiem EUR,” piebilda Ciniņa.

“Treškārt, Gobiņš apgalvo, ka pircējs nav Meroni, bet SIA “Media Support” (darbojas mediju biznesā, uzturot portālu bnn.lv, kura saturs un darbība nepārprotami liecina par tā mērķiem, piemēram, sadarbojoties ar Kaimiņu un Gobzemu), aizmirstot piebilst, ka šis SIA nemaz nespēj nopirkt radio un ka, visticamāk, atkal tiks izmantota Ventspils uzņēmumu nauda. Bez tam Gobiņš ļoti labi zina, ka SIA “Media Support” īpašnieks ir austriešu kompānija “Baltic News Network GmbH”, par kuras īpašnieku šobrīd tiek uzdots kāds Stefan Wurst, lai gan tās patiesais īpašnieks ir pats Meroni,” skaidro uzņēmēja.

Pēc viņas, sacītā, aizdomas rada arī Šipkēvica apgalvojums, ka pirkums šobrīd tiek steidzināts, jo par radio interesi izrādījis Kremlim pietuvinātais “Russia Today”. “Vai Šipkēvica kungam un pārējām darījumā iesaistītajām personām nav ienācis prātā, ka, iespējams, patiesais pircējs nemaz nav Meroni. Šveicieša sadarbība ar Saskaņu liek aizdomāties, ka kungs gatavs ietirgot kaut visu Latviju sava personiskā labuma dēļ. Kur garantija, ka darījums nav veikts tieši “Russia Today” uzdevumā, par to pretī saņemot apsolījumu Krievijas kravām? Par tādu iespējamību liek domāt arī fakts, ka radio SWH pārdošana kļuvusi aktuāla tieši šobrīd, lai gan pirms trīs gadiem Meroni no pirkšanas atteicās,” uzskata Ciniņa.

Tātad jautājums paliek aktuāls – kam patiesībā interesē radio pirkšana un kurš ir lielākais ieguvējs no šī darījuma?

Foto: F64