Tuvojas Baltijas filmu dienas

Šogad visas trīs Baltijas valstis atzīmē 30 gadu jubileju, kopš Lietuvu, Latviju un Igauniju vienoja vēsturiskais Baltijas ceļš, un tieši šajā laikā norisināsies arī Baltijas filmu dienas – bezmaksas seansi, kuros katras valsts kinoskatītāji varēs noskatīties vairākas kaimiņvalstu filmas un tikties ar filmu autoriem. Rīgā Baltijas filmu dienas notiks kinoteātrī “Splendid Palace” un sāksies nākamajā dienā pēc kinoteātra sezonas atklāšanas.

Baltijas filmu dienas ir trīs valstu kino institūciju – Nacionālā kino centra, Lietuvas kino centra un Igaunijas Filmu institūta – iniciatīva un kopīgi veidots pasākums, stiprinot trīs Baltijas valstu sadarbību kino jomā un vairojot skatītāju zināšanas par kaimiņvalstu filmām. Šogad Baltijas filmu dienas notiek jau trešo reizi, seansi Latvijā paredzēti 22. un 23. augustā (ceturtdien un piektdien) kinoteātra “Splendid Palace” Lielajā zālē. Uz visām filmām ieeja bez maksas.

Baltijas filmu dienu atklāšanas seansam izvēlēta īpaši simboliska un mākslinieciski augstvērtīga filma, kas uzsver un pēta visu trīs Baltijas valstu vienotību, turklāt joprojām ir pieprasīta un tiek apbalvota nozīmīgos pasaules festivālos – visu trīs Baltijas valstu kopražojums, Latvijas un Lietuvas Simtgades filma Laika tilti. Tas ir stāsts par unikālu parādību pasaules kinovēsturē – Baltijas poētisko dokumentālo kino –, par dvēseles meklējumiem vēsturē un mākslā. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados jaunie dokumentālisti Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atrada veidu, kā padomju cenzūras apstākļos runāt par savu laikmetu, vienlaikus meklējot atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem. Viņu valoda bija poētisks, simbolu un metaforu piesātināts kino, kas vēl līdz šai dienai turpina iedvesmot baltiešus, attīsta vizuālo kultūru, spēju domāt, redzēt un saskatīt.

Baltijas filmu dienas ir Latvijas valsts simtgades notikums, atzīmējot akcijas Baltijas ceļš trīsdesmitgadi; filmu dienu atklāšanā piedalīsies kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Lietuvu šogad Latvijā pārstāv režisores Marijas Kavtaradzes debija Vasaras izdzīvotāji, kas kopš pirmizrādes Toronto Starptautiskajā filmu festivālā saņēmusi virkni apbalvojumu. Stāsts šķietami pavisam vienkāršs – jauna psiholoģe Indre braucienā no vienas slimnīcas uz otru pavada divus vienaudžus, psihoneiroloģiskās slimnīcas pacientus Pauli un Justi. Ceļojumu piepilda izaicinājumi un pārbaudījumi, bet arī dziļa sirsnība, jaunības dzīvīgums un tieksme pēc draudzības. Rīgas starptautiskā filmu festivāla (Riga IFF) radošā direktore Sonora Broka vērtē: “Raiti, kā vienā elpas vilcienā noskatāmā lietuviešu road movie ir klusi satricinoša filma. Apliecinājums tam, ka kinomākslai ir pa spēkam mazināt sabiedrības stigmas, mainīt rutinēto skatījumu uz cilvēkiem, kam ik diena ir kā izaicinājums”.

Igaunija šogad uz Latviju sūta divas filmas – spēlfilmu un dokumentālo -, abas iekļautas piektdienas programmā. Spēlfilma Visu vai neko, kuru Igaunija 2018. gadā izvēlēja par savu kandidāti ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars kategorijai Labākā ārvalstu filma, ir aizkustinoši atklāts stāsts par izaicinājumiem jauna vientuļā tēva dzīvē. Bezrūpīgo trīsdesmitgadnieku Ēriku, kurš devies peļņā uz celtniecības darbiem Somijā, sasniedz negaidīta ziņa – bijusī draudzene no viņa gaida bērnu. Māte nav gatava audzināt jaundzimušo, un Ērikam jāizvēlas – uzņemties rūpes par zīdaini vai atdot viņu adoptēšanai.

Nacionālā Kino centra vadītāja, kinokritiķe Dita Rietuma iesaka: “Visu vai neko ir viena no Igaunijas simtgades programmas filmām, kas pārsteidz ar mūsdienīgu un nebanālu skatījumu galvenā varoņa izvēlē – tas ir stāsts par jaunu vīrieti, kurš izvēlas būt par vientuļo tēvu un audzināt bērnu, kurš kļuvis lieks mātei. Filmu veidojusi jauna režisore Līna Triškina-Vanhatalo, kura nebūt neidealizē Igaunijas realitāti – arī šajā valstī, kuru nereti minam kā piemēru Latvijai, ir sociālās problēmas, un jauni cilvēki nereti izvēlas strādāt ārzemēs, lai labāk nopelnītu. Režisore uz šo procesu paskatījusies bez lieka sentimenta un moralizēšanas, patiesi un emocionāli, izmantojot mūsdienīgu kino valodu.”

Igaunijas dokumentālā filma Ahto, sapņu mednieks ir režisora Jānisa Valka debijas filma, aizraujošs ceļojums apkārt pasaulei kopā ar leģendāro igauņu kapteini Ahto Valteru (1912-1991), kurš jahtā ar neatkarīgās Igaunijas karogu divu gadu laikā apbrauca pasaulei (1938-1940). Par Hitlera un Staļina draudzību, kas tika 1939. gada augustā apliecināta ar vienošanos (un slepenu pielikumu, Molotova-Rībentropa paktu, kura noslēgšanas dienas atcerei 50 gadus vēlāk tika rīkots Baltijas ceļš) Ahto un viņa komanda uzzināja Bali salā, bet par Otrā pasaules kara sākumu izdzirdēja radio ziņās Javas salā…

Šī ir krāšņa dokumentālā filma, kuru veido fragmenti no Ahto dienasgrāmatas, kapteiņa dēla Tedija atmiņas un iespaidīgi arhīvu materiāli – kā portālā Cineuropa raksta Vladans Petkovičs (cineuropa.org/en/newsdetail/363995/), 1938. gadā igauņu jūrasbraucēja visnotaļ pārdrošais plāns izpelnījās lielu starptautisko mediju uzmanību, tāpēc uzņēmums Kodak sponsorēja lielu apjomu melnbaltas un krāsu filmlentes; uz tās safilmētais un līdz šim nepubliskotais materiāls izmantots šajā dokumentālajā filmā.

Filmu programma:

22. augustā, ceturtdien 18:00 LAIKA TILTI

Režisori Kristīne Briede, Audrjus Stonis (80’, Latvija, Lietuva, Igaunija, 2018)
Filma latviešu, igauņu, lietuviešu, krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Tulkojums angļu valodā – austiņās.
Filmas Laika tilti treileris

Pēc filmas sekos kinozinātnieces, Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītājas Zanes Balčus saruna ar abiem režisoriem.

20:30 VASARAS IZDZĪVOTĀJI

Režisore Marija Kavtaradze (91’, Lietuva, 2018)
Filma lietuviešu valodā ar subtitriem angļu valodā. Tulkojums latviešu valodā – austiņās.

23. augustā, piektdien 18:00 AHTO. SAPŅU MEDNIEKS

Režisors Jāniss Valks (94’, Igaunija, 2018)
Filma igauņu valodā ar subtitriem angļu valodā. Tulkojums latviešu valodā – austiņās.

Pēc filmas – saruna ar režisoru Jānisu Valku un filmas producentu Eriku Norkrosu.

20:00 VISU VAI NEKO

Režisore Līna Triškina-Vanhatalo (101’, Igaunija, 2018)
Filma igauņu valodā ar subtitriem angļu valodā. Tulkojums latviešu valodā – austiņās.

Pēc filmas – saruna ar režisori Līnu Triškinu-Vanhatalo.

Kā jau minēts, Baltijas filmu dienas paralēli notiek arī Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā Baltijas filmu dienās izrādīs Latvijas Simtgades darbus – režisores Ināras Kolmanes spēlfilmu Bille (2018) un režisora Ivara Selecka dokumentālo filmu Turpinājums (2018), kā arī režisores Lailas Pakalniņas spēlfilmu Picas (2012) un Latvijas-Igaunijas kopražojuma pilnmetrāžas animācijas filmu Lote un pazudušie pūķi (2019, rež. Janno Poldmā un Heiki Ernits).

Igaunijā savukārt tiks izrādītas Simtgades programmas filmas – režisores Annas Vidulejas Homo Novus (2018) un Baltijas valstu kopražojums, režisoru Kristīnes Briedes un Audrjus Stoņa dokumentālā filma Laika tilti (2018). Tāpat programmā iekļauta arī Latvijas un Igaunijas kopražojuma dokumentālā filma Spiegs, kurš mans tēvs (režisori Gints Grūbe, Jāks Kilmi, 2019) un lietuviešu režisora Arūnas Mateļa filma Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule (Latvijas līdzproducents Uldis Cekulis, studija VFS Films), ko Lietuva 2018. gadā izvirzīja kā savu kandidāti sacensībai par Oskaru nomināciju.