Sākas Baltijas filmu festivāls Ņujorkā

Ņujorkā (ASV) atklāts Baltijas filmu festivāls, kas norisināsies līdz 11. novembrim, tā ietvaros tiks izrādītas 14 filmas no trim Baltijas valstīm. Latviju programmā pārstāv piecas filmas, starp tām arī Simtgades programmā veidotās; īpašu fokusu šāgada programmai piešķir Baltijas ceļa 30 gadu atcere.

Baltijas filmu festivāls tiek organizēts jau otro gadu, tā rīkošanā sadarbojas Baltijas valstu ģenerālkonsulāti Ņujorkā un Baltijas valstu kino institūcijas – Nacionālais kino centrs, Lietuvas Nacionālais kino centrs un Igaunijas filmu institūts. Festivāla norises vieta ir Scandinavian House Ņujorkā, šī kultūras institūcija ir viens no festivāla atbalstītājiem.

Festivāla programmā tiks demonstrētas Latvijas Simtgades programmas filmas Paradīze ‘89 (2018, režisore Madara Dišlere) un Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (2019, režisors Edmunds Jansons), ekoloģijas tēmai veltītā sociāli aktuālā dokumentālā filma Karote (2019, režisore Laila Pakalniņa) un personīgā un atraktīvā dokumentālā filma Mans tēvs baņķieris (2015, režisore Ieva Ozoliņa).

Viena no festivāla atklāšanas filmām ir Askolda Saulīša veidotā dokumentālā filma Baltijas brīvības ceļš (2014), programmā iekļauta arī Lietuvas un Latvijas kopražojuma filma Dzimtene (2019, režisors Tomass Vengris), kas Latvijā vēl nav demonstrēta.

Starp Lietuvas filmām šajā festivālā atrodama arī dokumentālā filma Animus Animalis, kura tikko saņēma balvu Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF), bet Igaunijas kino aktuālās tendences demonstrē Igaunijas simtgades spēlfilmas Visu vai neko (režisore Līna Triškina-Vanhatalo) un Biedrs bērns (režisore Monika Sīmetsa); tiks demonstrētas arī atsevišķas sērijas no seriāla Banka, kurš tika veidots Igaunijas Simtgades programmas ietvaros.

Festivāla programmas sastādītāja Jūle Rozīte atzīmē:

“Šāgada programma aptver Baltijas valstu zīmīgākās filmas un uzsver, cik milzīgas pārmaiņas ir notikušas pēdējos 30 gados – kopš Baltijas ceļa, kas mūs vienoja Atmodas laikā. Pagātne tiek atdzīvināta provokatīvos stāstos, jaunās paaudzes režisori atrod jaunus veidus savas personīgās un sociālās identitātes meklējumiem, radot izteiksmīgu priekšstatu par to, kādas ir Baltijas valstis šodien.

Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma piebilst: “Pirmais Baltijas filmu festivāls notika pērn Ņujorkā un piesaistīja plašu auditoriju, kas Ņujorkas piesātinātajā kultūrainavā nav viegli. Jācer, ka arī šāgada programma piesaistīs ņujorkiešu uzmanību – tā ir kvalitatīva un veido priekšstatu gan par Baltijas kino aktuālajām tendencēm, gan arī trīs Baltijas valstu vēsturisko pieredzi.”