Rožukalnes reliģiskā naida runa ieies Latvijas žurnālistikas vēsturē

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šonedēļ uzklausa Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amatam pieteiktos kandidātus, lai lemtu par to, kuras personas virzīt apstiprināšanai amatā. Taču jau šobrīd plašas diskusijas sabiedrībā raisījuši mediju nozares ekspertes Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētās profesores, programmas “Žurnālistika” vadītājas Andas Rožukalnes izteikumi par vienu no kandidātēm – neatkarīgo žurnālisti Žannu Helmani.

Šī gada 8. janvāra LTV raidījumā “Panorāma” Rožukalne izteikusi šaubas par Helmanes pieredzi žurnālistikā, norādot, ka kandidātes pieredze, kas lielākoties saistīta ar TV raidījumu “Vertikāle”, neesot gana labs apliecinājums viņas profesionālajām spējām. “Mani tiešām pārsteidz Helmanes kundzes uzdošana par žurnālisti vai pieredzējušu žurnālisti. Maģiskajā domāšanā un ticībā paranormālajam balstīts mediju saturs – tas ir neadekvāti populārs Latvijā”, un neesot uzskatāms par žurnālistisku, un Helmane par piemērotu darbam NEPLP,” pauda Rožukalne. Tādējādi, viņa savos izteikumus asi vērsusies pret kristīgo pasauli.

Šāds Rožukalnes komentārs par NEPLP kandidāti Helmani izsaucis plašu sašutumu medijos un sabiedrībā, raisot vairākus jautājumus par pašas RSU profesores atbilstību ieņemamajam amatam, kas ietver jaunās žurnālistu paaudzes izglītošanu, kā arī par iespējamo Saeimas komisijas lēmuma ietekmēšanu ar argumentiem, kas balstīti greizā izpratne par kristīgajām vērtībām.

Kā uzsver Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, RSU asociētā profesore Anda Rožukalne apņēmās kā eksperte vērtēt Žanna Helmane kandidatūru NEPLP padomes locekļa amatam, taču izrādās, ka viņa neredz nekādu atšķirību starp kristīgo pasaules uzskatu, kas ir viens no Rietumu civilizācijas avotiem un balstiem, un maģisko domāšanu, ticību “paranormālajam” un tādām nodarbēm kā numeroloģija. “Raidījumu “Vertikāle”, kas dziļi un nopietni atspoguļoja kristīgās baznīcas dzīvi, godājamā profesore, šķiet, pielīdzināja saturam, kas atrodams tādos žurnālos kā “Mistērija” vai “Ko ārsti tev nestāsta”! Jā, līdzīgas atziņas dažkārt nākas lasīt Delfos, komentāru sadaļā, bet redzot, ka to uzklausa kā eksperta atzinumu valstiski svarīgā jautājumā – goda vārds, es nodrebēju par Latviju!” pauž arhibīskaps Vanags.

Žannas Helmanes kandidatūras apskatā Anda Rožukalne radīja iespaidu, ka tiek meklēts ateisma pulciņa vadītājs vai… https://t.co/Au5IavAxOh

— Labdien (@labdienlv) January 10, 2017

Līdzīgu sašutumu pauž arī Siguldas Romas katoļu draudzes prāvests Rihards Rasnacis, uzsverot, ka ekspertiem būtu jāvērtē kandidāti pēc kritērijiem, nevis reliģiskās pārliecības. “Žannas Helmanes kandidatūru aplūkojot, “eksperte” Anda Rožukalne apšauba kandidātes „uzdošanu par žurnālisti”. Vai daudzu gadu garumā veidotie TV sižeti nav ieskaitāmi žurnālista darbībā? Tad sanāk, ka kristīgo notikumu atspoguļošana medijos viņasprāt ir tukšība, kas nav nepieciešama. Tas izskatās pēc vēlmes izslēgt no mediju satura informāciju, kura daudziem ir nozīmīga, un tādejādi būtu jāsaprot, – kā informācijas ierobežošana. Ekspertam nepiestāv šāds domāšanas veids. Te drīzāk izskatās, ka pirms kandidāta uzklausīšanas tiek publiski eksponēta reliģiskā piederība, kas netiek minēta likuma kritērijos, vēl vairāk – likums neļauj interesēties par potenciāla darbinieka reliģisko piederību,” pauž R. Rasnacis, norādot, ka Žannas Helmanes kandidatūras apskatā Anda Rožukalne radīja iespaidu, ka tiek meklēts ateisma pulciņa vadītājs vai kompartijas ideologs, bet tur ar šādu kristīga žurnālista pagātni izredzēm nedrīkstētu būt.

Arī žurnālistu biedrība “Sabiedriskās Izmeklēšanas Birojs” ir atsaukusies uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas publisko aicinājumu izteikt atzinumu par pieteiktajiem NEPLP locekļu kandidātiem. Viņu skatījumā Žanna Helmane vērtējama pozitīvi — ir ilggadēja pieredze raidījumu veidošanā LTV, izpratne par sabiedrisko mediju darbību un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu, zināšanas par visiem procesiem mediju nozarē, kā arī mediju politikā. Pēc biedrības valdes locekļa un vairāku grāmatu autora Imanta Liepiņa domām, tieši Helmane uzskatāma par vienu no profesionālākajām kandidātēm, kas īsteniem speciālistiem piederīgā veidā skaļi nerunās apkārt par savu pieredzi, kaut arī viņai tās ir vairāk nekā lielākajai daļai kandidātu sarakstā.

Savukārt, kā norāda Latvijas Romas katoļu Baznīcas informācijas centra līdzdibinātājs Alberts Jodis, ar saviem izteikumiem Rožukalne būtībā ir aizvainojusi vairāk nekā 1,5 miljonu kristiešu visā Latvijā. “Izteikumos mediju un žurnālistikas eksperte ir paudusi savu personīgo attieksmi pret kristietību, to nosaucot par maģisko domāšanu, kas liek apšaubīt ne tikai viņas spēju būt objektīvai žurnālistikas jomas pārstāvei, bet arīdzan mācīt jaunos žurnālistus. Šādi paužot savas emocijas un nostāju, Rožukalne, iespējams, ir nodemonstrējusi, savu nepatiku pret konkrēto kandidāti. Rožukalnes asie izteikumi pret Helmani rada arī pamatotus jautājumus par to, vai šādi netiek ietekmēts Saeimas deputātu lēmums, kuriem būs jālemj par piemērotākajiem NEPLP locekļu amata kandidātiem,” pauž A. Jodis.

Tomēr ceram uz to, ka Saeimas deputāti nediskriminēs kandidātus pēc to reliģiskās pārliecības un balsojumā izšķirošs nebūs dažu mediju pašpasludinātu ekspertu vērtējums par kandidātu. Atbildīgais lēmums par to, kuri cilvēki turpmākos piecus gadus ieņems amatus NEPLP, būtu jābalsta uz kandidātu sasniegumiem, mērķiem un nākotnes redzējumu, nevis uz atsevišķu nozares pārstāvju ekspertu skatījumu, kas bieži vien ir šaurs un subjektīvs redzējums. Ceram, ka Saeimas deputāti izvērtēs kandidātus, balstoties uz pareizajiem kritērijiem, nevis uz Rožkalnes reliģisko naida runu, kas noteikti ieies Latvijas žurnālistikas vēsturē.

Kā rakstīts Latvijas Republikas Satversmes 99. pantā: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību”. Varam tikai izteikt cerību, ka arī Saeimas deputāti Valsts pamatlikumā ietverto ņems vērā.