Restaurēta Latvijas kino klasika portālā filmas.lv visā pasaulē

Noslēdzot Patriotu mēnesi novembri, kad turklāt Latvijas nacionālajam kino aprit simt gadi, Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv tiek atklāta jauna sadaļa, kas bez maksas pastāvīgi pieejama visā pasaulē – restaurētu klasisko filmu izlase, kas sniedz svarīgāko priekšstatu par Latvijas kinovēstures pamatvērtībām.

Latvijas kino klasikas izlases pirmajā komplektā ievietotas 13 pilnmetrāžas spēlfilmas (1930-1991), trīs dokumentālās filmas (1961-1988) un trīs animācijas filmas (1966-1979), visas filmas ir restaurētas un apgādātas ar anotācijām un subtitru tulkojumu angļu valodā (gandrīz visām filmām pieejamas arī citu valodu versijas). Filmu izlasi papildina noderīga konteksta informācija – kinospeciālistu apraksti par svarīgākajiem pieturpunktiem Latvijas kino vēsturē (arī atsevišķi par aktierkino, dokumentālo kino un animāciju). Filmu skatīšanās iespējama tiešsaistē jebkurā laikā bez maksas visur pasaulē, kur vien pieejams interneta pārklājums, ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī viedtālruņos un planšetdatoros ar jaunākajām iOS un Android operētājsistēmu versijām.

Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātņu doktore Dita Rietuma: „Portāls filmas.lv ir unikāla platforma – tas piedāvā gan izzinošus materiālus par Latvijas kino, gan arī iespēju daļu no Latvijā tapušajām filmām skatīties tiešsaistē un bez maksas. Ar patiesu prieku atklājam jauno kinoklasikas sadaļu, kas ļaus ārzemju skatītājiem iepazīties ar konceptuāli veidotu restaurēto filmu izlasi un atgādinās arī Latvijas skatītājiem par mūsu kinovēsturē būtiskām filmām. Jāpiezīmē, ka Latvijas kino klasika daudziem ārzemju skatītājiem joprojām ir neatklāta un nepazīstama teritorija, kas savulaik bija integrēta padomju kino sistēmā. Tālab ceram, ka portāla filmas.lv klasisko filmu izlase ļaus gan iepazīt, gan arī pārvērtēt vēsturiskā griezumā būtiskus Latvijas kino darbus un arī kinovēstures procesus.”

Latvijas kino vēsture ir ārkārtīgi svarīga kultūras mantojuma daļa, kas līdz šim nav bijusi sabiedrībai pieejama pietiekamā apjomā un kvalitātē, jo uz filmlentes uzņemtie darbi tehnoloģiski noveco un to restaurācija ir finansiāli ietilpīgs process. Latvijā filmu digitālā restaurācija sākās tikai 2008. gadā un kā pirmā restaurācijai tika izvēlēta Jāņa Streiča leģendārā spēlfilma Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), tomēr finansējuma nepietiekamības dēļ restaurācijas tempi bija lēni. Tikai 2017. gadā Latvijas atmiņas institūcijas varēja sākt īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu Kultūras mantojuma satura digitalizācija, kura ietvaros iespējams arī diezgan apjomīgs filmu restaurācijas darbs (pirmās kārtas ietvaros tika manuāli restaurētas 920 minūtes ekrāna laika). Šī projekta ietvaros filmu restaurāciju koordinē Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, kas ir arī Nacionālā Kino centra sadarbības partneris, veidojot portāla filmas.lv restaurētās kinoklasikas izlasi, savukārt portālā pieejamo filmu demonstrēšanu tehniski nodrošina un atsevišķo klasikas sadaļu programmē Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC). Daļa filmu restaurēta ar studijas Lokomotīve speciālistu spēkiem.

Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante: “Filmu digitalizācija un restaurācija ir ļoti svarīgs un nozīmīgs filmu mantojuma saglabāšanas process, jo tas ļauj filmām atdzimt jaunā mūsdienīgā formātā un kvalitātē, tagad jau digitālā veidolā un neierobežotā telpā, ļaujot skatītājam piedzīvot atkalsatikšanās vai iepazīšanās prieku.”

Portāla filmas.lv kinoklasikas sadaļai izvēlētas filmas, kas atspoguļo būtiskus periodus vai pagrieziena punktus Latvijas kinovēsturē, lai arī ārvalstu skatītājiem būtu iespējams iegūt priekšstatu par svarīgākajiem lielumiem Latvijas kinomākslā. Spēlfilmu izlase hronoloģiski sākas ar mēmo filmu Lāčplēsis (1930, režisors Aleksandrs Rusteiķis), spilgtu nacionālās melodrāmas un ekspresionisma stilistikas paraugu, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā. „Klasisko kino” šajā izlasē pārstāv gan Leonīda Leimaņa temperamentīgā klasikas ekranizācija Purva bridējs (1966) un spiegu trillera noskaņās veidotā Aloiza Brenča filma Kad lietus un vēji sitas logā (1967), gan Rolanda Kalniņa ironiskā stilizācija Ceplis (1972), klasiski romantiskā melodrāma Ezera sonāte (1976, Gunārs Cilinskis un Varis Brasla), zemtekstu piesātinātā padomjlaiku satīra Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975, Jānis Streičs) un psiholoģiskā krimināldrāma Liekam būt (1976, Aloizs Brenčs). Eksperimentālu novatorisma garu izlasei piešķir ar dokumentālā kino paņēmieniem veidotā spēlfilma Ābols upē (1974, Aivars Freimanis) un melnbaltā „operatoru filma” Motociklu vasara (1975, Uldis Brauns), sešdesmito gadu brīvības alkas un pasaules jauno viļņu kontekstus atgādina Rolanda Kalniņa filma Četri balti krekli (1967) ar Imanta Kalniņa dziesmām, bet 80. gadu pavisam atšķirīgo izpratni par brīvību demonstrē režisora Arvīda Krieva populārākā un vienlaikus sirreālākā filma Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987), kur kā jutīgs kinoaktieris debitē šobrīd pasaulslavenais teātra režisors Alvis Hermanis. Visplašāk un daudzveidīgāk Latvijas kino klasikas izlasē šobrīd pārstāvēts režisors Jānis Streičs – sarakstā iekļauta vēl arī pēckara gadu drāma, lietuviešu literatūras klasikas ekranizācija Svešās kaislības (1983) un veltījums dzimtajai Latgalei – Cilvēka bērns (1991).

Dokumentālā kino ainu šobrīd iezīmē trīs būtiski ceļa stabiņi, visas trīs filmas iekļautas arī Latvijas kultūras kanonā, – pats pirmais poētiskā kino paraugs Baltie zvani (1961, režisors Ivars Kraulītis), Herca Franka ģeniālā īsfilma Vecāks par desmit minūtēm (1978) un režisora un operatora Ivara Selecka darba metodes esence, starptautiski augstu novērtētā Atmodas laika filma Šķērsiela (1988).

Animācijas pirmā trijotne atspoguļo abus Latvijā spēcīgos animācijas virzienus, kas jau no paša sākuma attīstījušies paralēli – gan divdimensiju aplikācija, gan trīsdimensiju leļļu animācija. Izlasē iekļauta gan oficiāli pirmā Latvijas animācijas filma Ki-ke-ri-gū! (1966), gan Kultūras kanonam izvēlētā Arnolda Burova filma Vanadziņš (1978), gan, iespējams, vispopulārākā Rozes Stiebras filma Zaķīšu pirtiņa (1979).

Portāla jaunās sadaļas ietvaros konspektīvu pārskatu par Latvijas kino attīstības svarīgākajiem posmiem nacionālā kino 100 gadu vēsturē sniedz kinozinātņu doktore Inga Pērkone, atsevišķu filmu veidu būtiskos pieturpunktus ieskicē Ieva Viese (animācija), Zane Balčus (dokumentālais kino) un Kristīne Matīsa (spēlfilmas).

Filmu kolekcija ar laiku tiks papildināta, sekojot restaurācijas procesu attīstībai.