Lembergs: Sabiedriskajai televīzijai nebūtu jānodarbojas ar pseidožurnālistiku

Kā zināms, priekšvēlēšanu periods ir emocionāli sakāpināts laiks, kad valda aizdomīgums un neuzticēšanās it visam, ko runā un dara potenciālie deputāta amata kandidāti. Masu mediji, ik pa laikam uzsverot savu sabiedrības interešu sargsuņa funkciju, kā arī runājot par objektivitāti un politisko neitralitāti, cenšas sekot priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu ievērošanai. Tiktāl viss ir skaidrs, vismaz teorētiski. Bet kā ir patiesībā?

2017.gada 9.aprīļa LTV raidījumā De facto žurnālists un Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājs Ivo Leitāns bija sagatavojis sižetu par administratīvo resursu izmantošanu atsevišķās Latvijas pašvaldībās. Un es nezinu, kam būtu jānotiek šajā pasaulē, lai medijs, kurā strādā Leitāns, pirmkārt un galvenokārt, nepievērstos tieši Ventspils pilsētas pašvaldībai. Ja medijos žurnālisti specializējas noteiktu tēmu izpētē, Leitāna “mūžsenā” tēma vēl no darba kādreizējās Dienas redaktores, tagadējās caurkritušās politiķes Ēlertes vadībā ir Ventspils. Dienai sekoja Latvijas Radio, tagad LTV, bet tēma nav mainījusies. Esmu pārliecināts, pārējās pašvaldības minētajā sižetā tika “pievilktas” tikai šķietamas daudzveidības dēļ, demonstrējot mākslīgu objektivitāti. To ļoti spilgti apliecināja arī paša De facto pieteiktais sižeta virsraksts savā tviterkontā: KNAB vērtē pašvaldības resursu izmantošanu Lemberga partijas slavināšanai. Un tieši šādā redakcijā to momentā pārpublicēja Delfi, Apollo, TVnet.

Kur tad Leitāns saskatīja administratīvo resursu izmantošanu? Un par ko vispār ir stāsts?

2017. gada 21. marta iknedēļas tradicionālajā preses konferencē Nacionālās ziņu aģentūras “Leta” žurnālists uzdeva man konkrētu jautājumu, proti, par partijas Latvijai un Ventspilij konkurenci ar slavenā Šveices blēža Meroni finansēto Kristovska vēlēšanu sarakstu. Žurnālists jautāja par konkrētiem Latvijai un Ventspilij kandidātiem un uz šiem žurnālista jautājumiem es arī godprātīgu atbildēju, minot kandidātu vārdus. Tieši šis preses konferences fragments tad arī bija tā “partijas slavināšana”, kurai, kā apgalvoja De facto, esot izmantoti administratīvie resursi.

Protams, mediju darbā mūsu valstī esam vērojuši dažādas notikumu interpretācijas, kuru nolūks nereti ir bijis diskreditēt kādu konkrētu politisku partiju. Savulaik Diena jau minētās Ēlertes vadībā rakstīja klaji nepatiesus, nereti pat agresīvi apgalvojošus komentārus, kam nebija reāla faktu seguma, bet kuru mērķis bija panākt konkrētu politisku kustību no politikāņiem, kas ļoti ieklausījās šerpās kundzes uzstādījumos. Šajā gadījumā ir līdzīgi. Nezinu, kā Rīgā, bet Ventspilī žurnālisti un viņu uzdotie jautājumi netiek šķiroti, atsijāti vai notušēti – atbildam uz visu žurnālistu visiem jautājumiem, un viss, ko jautā un atbild pašvaldības preses konferencē, video formātā tiek gan izvietots internetā, gan arī pēc tam arhivēts un atrodams pašvaldības interneta mājas lapā. Lai kā tas nepatiktu kādam galvaspilsētas mediju “ekspertam”, kurš algā saņem mūsu nodokļu naudu, nedomāju, ka visu nodokļu maksātāju finansētajai valsts televīzijai būtu jānodarbojas ar pseidožurnālistiku kāda noteikta politiskā spēka interesēs, jo priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi attiecas uz visiem, arī uz medijiem.

Aivars Lembergs