Kā velni sadomāja nozagt Dziesmu svētkus

Visos laikos dziesma, deja un mūzika ir kalpojušas kā tautas vienojošais elements. Šīs gan nebūs stāsts par tradicionālo kultūras notikumu Latvijā – Dziesmu un deju svētkiem, bet par nenovīdīgiem velniem, kas reiz sadomāja šos svētkus nozagt.

Visos laikos velniem ir patikusi uzdzīve – dancot un lakstoties ar raganām, dzert tumši sarkanu vīnu, kas brūvēts no cilvēku asinīm un sildīties pie elles krāsns. Taču reizi četros gados velnu ļaunums tiek uzveikts ar skanīgām dziesmām, kopā būšanu un vienotības spēku.

Vienā no tādam reizēm velniem sagribējās iznākt virszemē un sabojāt šos svētkus, pārvilinot savā pusē sparīgos dziedātājus un dejotājus, kuru uzdevums bija darīt labu savai tautai un zemei. Velniem riebās labestība, kura staroja no svētku dalībnieku sirdīm, tāpēc to uzdevums bija sabojāt šos svētkus un cerēt, ka uzvarēs ļaunums, dusmas un alkatība, kas mita velnos.

Velni, kuri līdz šim nebija iznākuši virszemē, saviem palīgiem lika aiznest uz svētkiem papīra lelles, kuros viņi bija paslēpušies, lai čukstētu svētku dalībniekiem ausīs savus lāstus un censtos tos pārvilināt ļaunuma pusē. Papīra lellēs tie bija smaidīgi un priecīgi, tomēr to acis – joprojām pilnas ar nenovīdību un alkatību.

Lai arī šķita, ka varenie dziedātāji un dejotāji gandrīz iekrita velnu izliktajā tīklā, to ļaunums bija redzams ar neapbruņotu aci – lai cik smaidīgi un labsirdīgi tie izliktos, liekulība ir tā, ko labas sirdis vienmēr spēj sajust. Un arī šoreiz… dziedātāji un dejotāji ātri atmaskoja tos, kas slēpās aiz papīra lellēm un padzina viņus atpakaļ tumšajā peklē, neļaujot tiem nozagt tautai svētkus.

Kad nākamreiz velni sadomās iznākt virszemē – mēs jau būsim gatavi!