Dombur, pēc kā te ož?

Publicēts: / / 4458 views

Kārtējais vakars pie TV ekrāna. Tas solīja intelektuālu pienesumu un baudu smadzenēm, jo TV studijā – taisnīgais un ar asu prātu apveltītais žurnālists Jānis Domburs, kurš lieliski pārzina politiskos procesus valstī. Jau no sākta laika gala man simpatizējuši Dombura skarbie un pārdrošie izteikumi – viņš vislabāk zina, kā likt politiķiem sarkt, bālēt un sapīties savos vārdos.

Jau iekārtojos ērtāk savā iecienītajā atzveltnes krēslā, kad jūtu, ka dzīvoklī uzvēdī tāda kā neliela smaciņa. Domburs runā un parādās smaciņa – interesanti. Acīmredzot bojāts televizors, lai gan īsti jau nevar saprast, kurš pie tā vainojams. Varbūt arī Nils Ušakovs ar savām Rīgas kurināmajām oglēm, vai kaimiņu tantes kaķis. Katrā ziņā palika tāda neapmierinātības sajūta. Raidījums gan bija lielisks, bet tā šausmīgā smaka!

Nākamajā dienā darbā jau atkal ar nepacietību gaidu pusdienu pārtraukumu, lai uzzinātu, kuras partijas un politiķi šoreiz viesosies “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijas ciklā “Par ko balsot?”. Jau ieslēdzu datoru un sarosos – ciemos Jaunā konservatīvā partija ar pašu Jutu Strīķi priekšgalā. Jau berzēju rokas, domājot, ka nu tik būs kādi asi jautājumi, kad atkal parādās tā dīvainā smakoņa – tā pati, kas vakar dzīvoklī. Nodomāju, ka tomēr vainojams Ušakovs ar savām oglēm, kad nejauši atveru Pietiek.com portālu un man gluži vai kā plīvurs nokrīt no acīm.

Tur rakstīts, ka mans taisnīgais un godīgais žurnālists Domburs sācis baroties no zināmās aprindās diskutabli vērtētā Ventspils uzņēmuma Ventbunkers maka, un viņa firma līdz pat 2016. gada beigām vai pat ilgāk saņēmusi 3000 eiro mēneša maksājumu par sniegtām konsultācijām mediju jomā.

Beidzot nāk apjausma, ka šis tīrais, cēlais bruņinieks, kas vienmēr tērpies baltā kreklā un studijas sofitu gaismā izskatās tik taisnīgs un cēls, tāds ir tikai no ārpuses. Bet kā ir iekšā? Varbūt no turienes arī nāk tā nelabā smaka?

Jā, zākāt un kompromitēt citus meistaram Domburam, šķiet, padodas itin viegli, bet, ja esi uzņēmies būt par sabiedrības godu un sirdsapziņu, tad esi tik laipns un pats atbilsti šiem ētikas un žurnālistikas standartiem. Bet ko domāt tagad? Varbūt šādi līgumi ar dažādām interešu grupām un politiskajiem strāvojumiem Domburam ir pa pilno? Vai mēs turpmāk varam viņam ticēt? Ko viņš kā žurnālists pārstāv? Mūs – sabiedrību, vai savus maizes devējus ar brangajiem līgumiem?

Skaidrs, ka citiem medijiem vajadzētu padomāt par skaidru un noteiktu pozīciju attiecībā pret Domburu un septiņas reizes nomērīt pirms aicināt uz saviem raidījumiem žurnālistu, kas, šķiet, tikai izliekas aizstāvam vienkāršās tautas intereses un viedokli, kamēr maks pašam plīst vai pušu no naudas, kas nākusi no dažādiem un apšaubāmiem avotiem.

Un tagad domāju tik par vienu – kaut negadītos uzslēgt TV vai datoru laikā, kad tur iekļuvis šis darbonis un atkal sajust dzīvoklī to netīkamo smārdu.