Filmas, kas noteikti jāredz īsfilmu festivāla 2ANNAS programmā

No 7. līdz 13. aprīlim kinoteātros kinoteātros Kino Bize, K. Suns un kultūras centrā M/Darbnīca jau 27. reizi norisināsies starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS. Šogad tā galvenā tēma būs “Ķermenis un miesa”. Festivāla programmu kuratori apkopojuši īpaši garšīgu saturu – filmas, kas noteikti jāredz!

Baltijas īsfilmu konkursa programmā kuratori īpaši izcēluši divas filmas. Pēc vairāku pilnmetrāžas filmu pabeigšanas režisors Jānis Ābele atgriežas īsfilmu pasaulē un pārsteidz skatītājus ar personisku, estētiski noslīpētu un atsaucēm bagātu dokumentālu eseju “81 metrs” par Latvijas kinoteātriem. Savukārt igauņu režisora Prīta Tendera (Priit Tender) animācijas filma “Suņa dzīvoklis” (The Dog Apartment) ir absurda drāma par baletdejotāju Sergeju un viņa rejošo dzīvokli, kurā viņš vada savas ikdienišķās cīņas pret rutīnu, mājdzīvniekiem un alkoholu. Līdzīgi kā Latvija arī Igaunija var lepoties ar brīnišķīgiem animācijas filmu meistariem. Prīta Tendera darbs, kas ieguvis labākās animācijas filmas titulu nozīmīgajā Tamperes filmu festivālā, izceļas ar meistarīgu, humorpilnu un metaforām bagātu kapitālisma kritiku.

Bērnu un jauniešu filmu konkursa programmā ir vērts pievērst īpašu uzmanību filmai “Būt māsām” (To be sisters) rež. Anna Sofija Gusē (Anne-Sophie Gousset). Tas ir stāsts par divām meitenēm, kuras kopā kļūst stipras, kļūst par vienu, neskatoties uz atšķirībām, atklājot invaliditāti kā iespēju mācīties vienam no otra. Savukārt irāņu režisors Mohamads Valizadegans (Mohammad Valizadegan) filmā “Un es arī dejoju” (And I’m dancing too) atgādina, ka mums kā cilvēkiem piemīt spēks lietas mainīt mierīgi.

Senioru programmā īpaša ir amerikāņu režisores Azas Koenas (Azza Cohen) filma “Vecmāmiņa mācās peldēt” (Grandma Learns to Swim), kas izceļ citādu skatījumu uz vecumu un atgādina – arī gados vecāki cilvēki joprojām var augt un mainīties, atrast savu nozīmi, un skaistums ir atrodams it visā un katrā ķermenī.

Programmas “Ķermeņa daba” kuratori izceļ Mirjamas Simunas (Miriam Simun) filmu “Starpsugu robotu sekss” (Interspecies Robot Sex), kuru iesaka noskatīties visiem, kas reiz ir ēduši Ķīnas bumbieri. Filma lieliski parāda dažādu būtņu ciešās saiknes vienotā ekosistēmā un cilvēka mēģinājumu aizvietot apptuteksnētājbiti, guļot ar bumbiera ziediem. Savukārt režisore Dominika Koha (Dominique Koch) poētiski inteliģentajā filmā “Holobiontā sabiedrība” (Holobiont Society) sniedz vērtīgu iespēju dzirdēt Donnu Haraveju (Donna Haraway) un Mauricio Lazarato (Maurizio Lazzarato) dialogā, kurā apvienojas bioloģiskā un politiskā izpratne par ķermeni un to, kas ir indivīds, kā arī atziņa – ja mēs sevi uzskatītu par ģenētiski tīriem, nonāktu tajā pašā taksonomiskajā grupā, kur atrodas fejas, rūķi un elfi.

Ukrainai veltītā filmu programmā izceļama “Pēdējā diena “Azovstal”” (Tha Last Day at Azovstal, rež. Jūlija Hontaruka un Dmitro “Orests” Kozatskis (Yuliia Hontaruk, Dmytro “Orest” Kozatsky)). Azovas bataljona (Azovas pulka) preses dienesta vadītājs Dmitro Kozatskis ar segvārdu “Orests” uzturējās metalurģijas kombinātā “Azovstal” kopš Mariupoles aplenkuma sākuma. Dienu pirms izkļūšanas no sagruvušās rūpnīcas viņš uzņēma atvadu filmu – unikālus kadrus, kuru varoņi drīz vien nokļuva gūstā. Savukārt “Putler Kaput” (Putler Kaput, rež. Mikita Liskovs (Mykyta Lyskov)) ir animācijas almanahs par Krievijas bruņoto iebrukumu Ukrainā un fantāzija par to, kāds varētu būt Putina gals – vismaz ekrānā: “Putler Kaput” piedāvā vērot Krievijas diktatoru mirstam dažnedažādos veidos.

Programmā “Sievietes skatiens” režisore Samira Elagosa (Samira Elagoz) satiek, intervē un filmē dažādus vīriešus, nostājas kopā ar viņiem kameras priekšā un kļūst par varoni intīmi provocējošā drāmā “Craigslist zvaigznes” (Craigslist Allstars). Sludinājumu portālā Craigslist jebkurš var publicēt visu, kas vien ienāk prātā, – no īpašuma pārdošanas līdz darba sludinājumiem. Nemaz nerunājot par visām “vīrietis meklē sievieti” variācijām. Režisore izmanto Craigslist, lai satiktu sadistu, burvju mākslinieku, ekshibicionistu, videomākslinieku un soft-core pornofilmu režisoru. Provokatīvs un drosmīgs “sievietes skatiena” paraugs. Savukārt amerikāņu režisore Kristija Gevara-Flenegena (Kristy Guevara-Flanagan) filmā “Kas notika ar viņu” (What Happened To Her) meklē atbildi uz jautājumu, kāpēc tik daudzi filmu veidotāji vēlas parādīt kailas mirušas sievietes un ko tas liecina par mūsu sabiedrību, seksualitāti un attieksmi pret sievietēm. Policijas izmeklēšanu kadri, tādi televīzijas seriāli kā “CSI”, aktrise, kura stāsta par savu pieredzi, spēlējot līķa lomu… Šī filma ir kriminālistikas izpēte par mūsdienu kultūras un sabiedrības apsēstību ar mirušu sieviešu attēliem ekrānā. Lieliska Holivudas kino kritika no sievietes skatupunkta.