Bērns vēlas būt veģetārietis! Kā vecākiem ar to sadzīvot?

Jaunu cilvēku vidū arvien lielāku popularitāti iegūst veselīgs dzīvesveids, rūpes par apkārtējo vidi un radikāla rīcība klimatu pārmaiņu mazināšanai, tāpēc iecienītāks kļūst arī veģetārisms. Ko darīt vecākiem, ja pusaudzis pie ģimenes vakariņu galda pēkšņi paziņo, ka dzīvnieku izcelsmes produktus vairs neēdīs? Nacionālais pārtikas mazumtirdzniecības tīkls ELVI, kura veikalos šobrīd norit “Bērnu dienas”, sadarbībā ar uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni apkopojis dažus praktiskus padomus, kas palīdzēs vecākiem sadzīvot ar bērna izvēli un pieņemt to, pat ja sākotnēji šķiet, ka šāda diēta jaunajam cilvēkam var nodarīt kaitējumu.

1. Apslāpē savu pretestību!

Pusaudžiem un jauniešiem personības formēšanās procesā ir īpaši svarīgi justies akceptētiem un piederīgiem, tāpēc kļūsti bērna sabiedroto – bērns savā izvēlē nedrīkst justies vientuļš, nepieņemts un atstumts. Lai arī kādi būtu bērna rīcības motīvi, ir dabiski, ja Tev ir iekšēja pretestība šādam lēmumam, taču, ja vien tev ir svarīgas attiecības ar savu bērnu, iemācies šo pretestību pusaudzim neizrādīt. To izdarīt būs vieglāk, ja izpratīsi bērna rīcības motīvus un uzzināsi vairāk par pašu veģetārismu. Jebkura kritika, pat ja tā izteikta ar visdziļākajām rūpēm par pusaudža augošo organismu, būs iemesls konfliktam un sajūtai, ka “mamma un tētis mani nesaprot”. Lai cik ļoti pārsteidzoša un sākotnēji nepieņemama šķistu bērna izvēle, padari to par platformu kopējām sarunām un attīstībai, nevis strīdiem.

2. Meklē informāciju par bērna izvēli.

Lai sarunas par veģetārismu būtu produktīvākas un tu varētu kļūt par bērna atbalsta personu un padomdevēju, nevis skarbo kritiķi, meklē informāciju par veģetārismu. Tas ļaus tev pašam labāk izprast šāda uztura nianses, bērns jutīs, ka tev patiesi interesē viņa izvēle un, iespējams, uzzinot vairāk informācijas, tu varēsi kļūt par bērna lielāko atbalstītāju. Veģetārisma striktākā forma ir vegānisms, kas nozīmē, ka uzturā netiek lietoti pilnīgi nekādi dzīvnieku izcelsmes produkti, taču veģetārismam ir arī dažādi citi veidi. Piemēram, Ovoveģetārieši ēd ne vien augu valsts produktus, bet arī olas. Laktoveģetārieši uzturā lieto pienu un piena produktus, peskaveģetārieši ēd zivis. Ja veģetārieši augu valsts uzturu papildina gan ar olām, gan zivīm un piena produktiem, tas ir fleksitariānisms jeb elastīgais veģetārisms. Šīs formas der zināt ne vien tāpēc, lai labāk izprastu bērna uztura izvēli, bet arī, lai saprastu, kā labāk pielāgot un sabalansēt ēdienkarti. Var gadīties, ka tavs bērns pats nemaz nav izpētījis tik smalkas veģetārā uztura nianses un saruna par šo tēmu var ļaut paplašināt ēdienkarti un iekļaut uzturā vairāk produktu, padarot bērna maltītes pilnvērtīgākas.

3. Izpēti, kas jāēd vairāk.

Dažādu pārtikas produktu pieejamība un uztura daudzveidība mūsdienās ir tik liela, ka ar veģetāru uzturu tiešām var uzņemt visu organismam nepieciešamo, taču, izvēloties šādu diētu, rūpīgāk jāpadomā par dažām uzturvielām, ko klasiski vairāk uzņemam ar dzīvnieku valsts produktiem. Pētījumi apstiprina, ka veģetāriešiem visbiežāk trūkst olbaltumvielu, omega-3 taukskābju, dzelzs, cinka un B grupas vitamīnu. Olbaltumvielas nodrošinās pākšaugi – soja, lēcas, dažādi zirņi, pupas, kvinoja. Omega-3 taukskābes var uzņemt ar riekstiem un sēklām – valriekstiem, linsēklām, čia sēklām, zemesriekstiem, ķirbju sēkliņām, lazdu riekstiem. B grupas vitamīnu uzņemšanai jāēd pilngraudu produkti, brūnie rīsi, mieži, rudzi, lēcas, tumši zaļie lapu dārzeņu, savukārt, organismam nepieciešamās dzelzs rezerves palīdzēs nodrošināt pākšaugu, ķirbju un sezama sēkliņu, Indijas riekstu un lapu dārzeņu ēšana.

4. Analīzes un speciālistu apmeklējums sirdsmieram.

Tā, kā cilvēki dzīvnieku valsts produktus ir ēduši daudzus gadu tūkstošus, mūsu organismu bioķīmija ir izstrādāta tā, ka daudzas vielas labāk uzņemam tieši no dzīvnieku izcelsmes produktiem, taču arī veģetāri ēdieni var nodrošināt pilnvērtīgas maltītes, ja uzturs ir rūpīgi plānots un pārdomāts. Īpaši svarīgi tas ir pusaudža vecumā, kad organismā notiek straujas pārmaiņas. Lai pārliecinātos, ka, atsakoties no dzīvnieku valsts produktiem, organisms spēj nodrošināt sev visu nepieciešamo, reizi pusgadā ir vērts nodot analīzes. Latvijas laboratorijas piedāvā speciālus analīžu paneļus veģetāriešiem – regulāra šādu analīžu nodošana ļaus iegūt sirdsmieru, ka bērns tiešām ēd pilnvērtīgi, un laikus pamanīt, ja par kādu lietu jādomā vairāk. Tāpat, ja bērns izlēmis kļūt par veģetārieti, būtu vērtīgi kopā aiziet pie uztura speciālista vai dietologa, jo šādu dzīvesveidu nedrīkst uzsākt spontāni un bez rūpīgas izpētes. Vizīte pie šiem speciālistiem īpaši rekomendējama tad, ja bērns izvēlējies kļūt par vegānu. Vegānisms ir drastiskākais veģetārisma paveids un, iespējams, izvēloties šādu diētu, ar ēdienu uzņemt visu nepieciešamo būs grūti un būs jālieto arī uztura bagātinātāji, taču to varēs ieteikt tikai atbilstoši kvalificēts profesionālis.

5. Gatavo ēdienus bērnam!

Ja mēģināsi pusaudzi atrunāt no idejas kļūt par veģetārieti, iegūsi vienīgi pretestību, tāpēc meklē veidu, kā akceptēt un atbalstīt viņu. Protams, Tu vari uzmanīgi informēt jauno cilvēku, ka esi patiesi satraucies par viņa veselību, taču moralizēšanas vietā labāk izvēlies atrast kādu pilnvērtīgu veģetāra ēdiena recepti un pagatavo bērnam garšīgu maltīti. Mūsdienās ir daudz veģetāru ēdienu, kas garšos arī visēdājiem, tāpēc ēdiet kopā ar bērnu – labas receptes veģetāriem ēdieniem vari meklēt www.elvi.lv. Atceries, ka veģetāro ēdienu gatavošana ļaus tev pašam labāk pārliecināties, ka šādi ēdieni nav “plika zāle”, no tiem var sātīgi paēst, bet bērns jutīs, ka esi viņa sabiedrotais un cieni viņa izvēli. Vienīgi atceries – gatavojot veģetāros ēdienus, nekrīti kārdinājumā nemanāmi pievienot ēdienam dzīvnieku valsts produktus – bērns to tāpat agri vai vēlu sapratīs, bet tu zaudēsi viņa uzticību. Pat ja jūsu uztura izvēles atšķiras, jums ir daudz kā kopīga un jūs varat viens otru atbalstīt ar cieņu un izpratni.