TV ekrānos sāks demonstrēt pašmāju daudzsēriju filmu “Sarkanais mežs”

Jau 2. martā daudzsēriju filmas “Sarkanais mežs” pirmās divas sērijas nokļūs pie Latvijas Televīzijas skatītājiem. Tas ir stāsts par spraigiem un līdz šim maz zināmiem notikumiem, kas pēc Otrā pasaules kara risinājās Baltijā. Scenārijs balstīts uz patiesiem notikumiem pagājušā gadsimta vidū, kad Lielbritānijas un Padomju Savienības specdienestu savstarpējās cīņas lauks bija arī Latvijas meži.

“Sarkanais mežs” ir viens no pēdējo gadu nozīmīgākajiem televīzijas projektiem Latvijā. To raksturo vēriens, kino kvalitāte un iztirzāto vēsturisko norišu nepārejošā aktualitāte, jo par mūsu neseno vēsturi mākslas valodā ir runāts maz.

“Mēs ļoti ceram, ka skatītājam patiks šī filma. Tas ir stāsts par vienkāršiem cilvēkiem sarežģītos apstākļos, kad ar viņu dzīvēm spēlējas lielvaru specdienesti. Filmas varoņiem ar to jātiek galā, jāspēj kalpot Dzimtenei un palikt dzīviem. Uzticēties nevar nevienam,” intriģējošos sižeta pavērsienus ieskicē Arta Ģiga. “Par angļu izlūkdienesta operāciju ar kodēto nosaukumu “Jungle”, kas ir “Sarkanā meža” sižeta pamatā, uzzināju, strādājot pie savas debijas filmas. Šis sižets likās tik interesants un plašākai sabiedrībai nezināms, ka radās ideja to inscenēt daudzsēriju mākslas filmā,” stāsta idejas autors, režisors un filmas mākslinieks Normunds Pucis.

Galvenajā – bijušā leģionāra Vitolda Reķa – lomā iejuties jaunais aktieris Jēkabs Reinis, viņa līgavu Veltu atveido Agnese Cīrule, un kopā ar viņiem galvenajās lomās iejūtas arī Dainis Grūbe un Jānis Vimba. Latvijas vēstnieku Lielbritānijā atveido leģendārais Uldis Dumpis, bet viņa kundzi spēlē Aurēlija Anužīte. Citās lomās iejūtas Jurijs Djakonovs, Elīna Vaska, Uldis Anže, Hermans Skučs, Pāvels Griškovs, Juris Žagars, Juris Kalniņš, Maija Doveika, Kaspars Gods, Imants Strads un citi.

Notikumi risinās 1949. gadā, kad angļu izlūkdienests MI6 cenšas iegūt informāciju par situāciju Padomju Savienības okupētajā Baltijā. Vitolds kopā ar citiem latviešiem ikdienā strādā smagu darbu karjeros, bet Velta ir medmāsa hospitālī. Viņi sapņo doties uz ASV, krāj naudu, plāno kāzas un kārto nepieciešamos dokumentus, jo ASV rūpīgi atlasa emigrantus. Taču Vitolds izlemj piedalīties misijā Dzimtenā, cerība mainīt vēsturi, maina viņa dzīvi.

“Sarkanajā mežā” ir vairākas sižetiskās līnijas, kas savijas aizraujošā stāstā, un tas uzrunās gan vēstures entuziastus, gan tos, kuriem notikumi aizvadītā gadsimta vidū un lielvaru specdienestu cīņas tepat mūsu zemē ir pavisam svešas.

“Lai arī seriāls ir balstīts vēsturiskos notikumos, tā tēma un uzdotie jautājumi ir aktuāli šodien, īpaši atvērto čekas maisu kontekstā,” norāda Normunds. “Pirmo reizi Latvijas kino vēsturē ir inscenēta trimdas latviešu pēckara dzīve Anglijā. Tā ļauj skatītājam ne tikai ielūkoties šajās nezināmajās vēstures lappusēs, bet arī šodienas emigrantu acīm uzdot to pašu jautājumu – ko man nozīmē Latvija un ko es tās labā esmu gatavs darīt?” par “Sarkanā meža” nozīmi šodienas Latvijā stāsta idejas autors.

Daudzsēriju filma tapusi divus gadus, un producente Arta Ģiga izsaka lielu pateicību visiem, kuri iesaistījušies tās veidošanā. Ne tikai komandai un vēsturiskajiem konsultantiem, bet arī pašiem mežabrāļiem un meža meitām, kas dalījās savās atmiņās. “Daudz ko no tā centāmies ielikt filmā,” atzīst Arta, “Nacionālā pretošanās kustība saglabāja cerību par brīvu Latviju ilgu laiku pēc padomju okupācijas. Šie cilvēki māca mums nepadoties un nebaidīties.”

“Sarkanais mežs” būs skatāms no 2. marta, sestdienās, pulksten 21. 25, LTV1 un REPLAY.lv. Savukārt 1. martā, pulksten 21.15m LTV1 un REPLAY.lv būs vērojams stāsts par vērienīgās daudzsēriju filmas tapšanu. Portālā LSM.lv no 18. februāra būs pieejami plašāki materiāli par filmas tapšanu, savukārt no 1. marta preses tirdzniecības vietās būs pieejams īpašs žurnāla “Rīgas Viļņi” speciālizlaidums – veltīts tikai “Sarkanajam mežam”.

Daudzsēriju filmas “Sarkanais mežs” idejas autors, režisors un mākslinieciskās koncepcijas autors ir Normunds Pucis, scenārija autori – Ivo Briedis, Matīss Gricmanis, Armands Zvirbulis, režisors inscenētājs – Armands Zvirbulis, galvenais operators – Uldis Jancis, vēstures konsultanti – Zigmārs Turčinskis un Inese Dreimane, mūzikas autors – Zigmārs Liepiņš, tērpu māksliniece – Evija Džonsone, izpildproducente – Kristīne Āboliņa, producente – Arta Ģiga.