Latvija kā Sūnu ciems un Gobzems kā Laimes lācis?

Partija KPV LV šajās vēlēšanās tiek uzskatīta par tumšo zirdziņu – ja vasaras sākumā vēl šķita, ka Artusa Kaimiņa partija nepārvarēs 5% atzīmi, tad pēkšņais partijas reitinga pieaugums rāda, ka KPV LV, kura, aiz sava Latvijas glābēja tēla, iespējams, slēpj necaurskatāmas intereses un slepenas vienošanās, tomēr varētu iekļūt Saeimā.

Ļoti ticams, ka šeit ir nostrādājusi sabiedrības vēlme ticēt “Laimes lāča” solījumiem un apsolītajai Laimīgajai zemei. Tomēr, ieskatoties dziļāk, nākas secināt, ka lielākā daļa no partijas premjera amata kandidāta Alda Gobzema solījumiem patiesībā ir diezgan neticami un pat absurdi.

Tos apkopojusi uzņēmēja Eva Ciniņa.

Vēlētājiem šajā konteksta jāatceras, ka “Laimes lāči” Latvijas politikā ir bijuši visai bieži viesi – Joahims Zīgerists, Einārs Repše (“Kā var nesolīt?”), Valdis Zatlers (“…mūs tikai ar tankiem var piespiest mainīt šo (par Saskaņu valdībā) lēmumu”), bet skatoties uz to, kas no tā sanācis, nākas secināt, ka ne jau izdomāts “Laimes lācis” Latviju iznesīs saulītē. Un vēl mazāk tāds, kuram nav pa spēkam pat savus paša solījumus izpildīt!