Augustā – jau otrās Baltijas filmu dienas ar labākajām kaimiņvalstu filmām

Arī šogad, turpinot tradīciju, trīs Baltijas valstu kino centri augusta nogalē, “Baltijas ceļa laikā”, organizē Baltijas filmu dienas. Lietuvā un Igaunijā pasākuma atklāšana tiks svinēta ar Latvijas Simtgades filmu “Paradīze ’89; Rīgā četri kaimiņu filmu seansi notiks 23. un 24. augustā kinoteātrī “Splendid Palace”, ieeja uz visiem seansiem – bez maksas.

Lai popularizētu Baltijas kino, stiprinātu trīs Baltijas valstu sadarbību kino jomā un vairotu skatītāju zināšanas par kaimiņvalstu filmām, jau otro gadu Nacionālais Kino centrs, Igaunijas Filmu institūts un Lietuvas kino centrs leģendārās Baltijas ceļa akcijas laikā rīko Baltijas filmu dienas, demonstrējot pa divām filmām no katras kaimiņvalsts un organizējot tikšanās ar filmu autoriem. 2017. gadā pirmās Baltijas filmu dienas izpelnījās lielu interesi un atsaucību publikā un medijos, seansus kinoteātrī Splendid Palace apmeklēja vairāk nekā 1000 kinoskatītāju.

Šogad Baltijas filmu dienas Rīgā sākas ceturtdien, 23. augustā plkst. 18:00, kad varēs noskatīties vienu no Lietuvas visu laiku iemīļotākajām filmām un pirmo, kas uzņemta pēc valsts neatkarības atjaunošanas, – Bērni no viesnīcas “Amerika” / Vaikai iš “Amerikos” viešbučio (1990, režisors Raimundas Banionis). Notikumi risinās tā sauktā Kauņas pavasara laikā septiņdesmito gadu Lietuvā, tas ir stāsts par pusaudžiem – viņi klausās Padomju Savienībā aizliegto rokenrolu, slepus sūta vēstules uz Radio Luxembourg un rīko paši savu “Vudstokas festivālu”. Atšķirībā no Rietumiem, Lietuvā mūzikas mīļotāji kļūst par aizdomās turētiem noziedzniekiem, vismaz VDK acīs.

Pēc filmas – saruna ar režisoru Raimundu Baņoni.

Par šo pašu laika periodu stāsta arī igauņu dokumentālā filma Padomju hipiji / Nõukogude hipid (2017, režisore Terje Toomistu, seanss 23. augustā plkst. 20:00). Izstāstot savu atmiņu stāstu par septiņdesmito gadu hipiju komūnu Baltijā, 40 gadus vēlāk grupa ekscentrisku igauņu hipiju dodas ceļojumā uz Maskavu, kur joprojām katru gadu 1. jūnijā notiek piemiņas pasākums, lai atcerētos traģisko notikumu 1971. gadā – toreiz VDK arestēja tūkstošiem padomju hipiju. Kinematogrāfiskais ceļojums laikā un telpā ieved skatītāju dziļi psihedēliskā andergraunda pasaulē, kur šie cilvēki meklēja brīvību.

Piektdien, 24. augustā plkst. 18:00 Baltijas filmu vakaru iesāks viena no Lietuvas Simtgades filmām, dokumentālā filma Rūta (2018, režisori Ronaldas Buožis un Rokas Darulis). Tā stāsta par vienu no Lietuvas veiksmīgākajām sportistēm – peldētāju Rūtu Meilutīti, kura 15 gadu vecumā ieguva zelta medaļu Londonas Olimpiskajās spēlēs un joprojām ir pasaules rekordiste 100 m brasa peldējumā. Nav viegli būt pirmajam, jo jebkurš cits, mazāks sasniegums vairs netiek pienācīgi novērtēts. No pirmajiem vēzieniem peldbaseinā līdz Olimpiskajam zeltam – dokumentālā filma seko peldētājas sarežģītajai bērnībai un viņas ceļam uz slavu. Rūta ir stāsts par piecpadsmitgadīgu meiteni, kura vienā mirklī kļūst pasaulslavena, nenojaušot, kā tas ietekmēs viņas dzīvi.

Pēc filmas saruna ar režisoru Ronaldu Buoži.

Savukārt 24. augustā plkst. 20:00 Igaunijas traģikomēdija Vīrs, kurš izskatās pēc manis / Minu näoga onu (2017, režisori Andress un Katrīna Maimiki) caur smiekliem un asarām izstāsta attiecības starp tēvu un dēlu. Mūzikas kritiķis Hugo cieš no pēc-šķiršanās depresijas un jau grasās sākt jaunu dzīvi, kad negaidīti uzrodas viņa tēvs Raivo, džeza mūziķis. Spītīgais vecais vīrs paziņo, ka viņš drīz mirs un cer, ka viņa vienīgais dēls parūpēsies par viņu.

Lietuvā un Igaunijā Baltijas filmu dienas atklās Latvijas Simtgades filmu programmas piedzīvojumu filma visu laiku bērniem Paradīze ’89 (2018), filmas seansā piedalīsies arī režisore Madara Dišlere. Igaunijā notiks arī Jura Kursieša drāmas Modris (2014) seanss, kurā piedalīsies filmas galvenās lomas tēlotājs Kristers Pikša. Savukārt Lietuvā ar vecmeistara, režisora Rolanda Kalniņa piedalīšanos izrādīs nu jau pasaulslaveno Latvijas kino klasikas darbu Četri balti krekli (1967) un Berlīnes kinofestivālā godalgoto spēlfilmu Mammu, es tevi mīlu (2013), klātesot filmas režisoram Jānim Nordam.