Šipkēvics, Zālīte un Īvāns: “Paradīze 89” – pirmā filma, kas skaidro Atmodas notikumus un atgādina to nozīmi

“Filma “Paradīze 89” ir pirmā filma, kas jaunajai paaudzei skaidro Baltijas ceļa notikumus, bet pieaugušajiem, kuri bija Atmodas laika liecinieki un nenogurstoši cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, atgādina, ka neviena brīvības cīņu nozīmīgākā epizode nevar aizstāt cilvēkam bērnību,” vērtējot filmu “Paradīze 89” stāsta radio SWH vadītājs un Atmodas laika leģendārā televīzijas raidījuma “Labvakar” žurnālists Jānis Šipkēvics.

Vēl pirms Madaras Dišleres spēlfilmas “Paradīze 89” iznākšanas uz lielajiem ekrāniem filma tika nodota Atmodas laika viedokļu līderu vērtējumam. Līdzās Jānim Šipkēvicam filmu vēroja arī dzejniece Māra Zālīte un “Tautas frontes” vadītājs Dainis Īvāns, kura iedvesmojošā Baltijas ceļa laikā teiktā radio runa īpaši filmas vajadzībām tika restaurēta un ierunāta no jauna.

“Filma “Paradīze 89” man atsauc atmiņā ne tikai tā laika notikumus, bet savā ziņā ataino manu bērnu “Baltijas ceļa” vasaru, to viņu bērnības laiku, kas gluži tāpat kā filmas galvenajām varonēm, tika aizvadīts laukos vecākiem klāt neesot. Filmā ļoti precīzi ir atainoti Atmodas laikmetiskie akcenti, fons un pats “Baltijas ceļš”, kā arī cilvēku reakcijas un sapnis par brīvību. Tas, ko mēs esam piedzīvojuši, ir mūsu eksistences kapitāls, par to ir jārunā vienmēr, savādāk mēs, kā tauta, sevi pazaudēsim,” pēc filmas noskatīšanās uzsver Dainis Īvāns. Savukārt dzejniece Māra Zālīte norāda, ka filma ir labs iemesls, lai par “Baltijas ceļa” notikumiem runātu ar bērniem, tos skaidrotu un mudinātu novērtēt to dzīvi, kāda viņiem ir šodien.

Filma “Paradīze 89”, kas stāsta par četru meiteņu piedzīvojumiem laukos “Baltijas ceļa” vasarā, pie kino skatītājiem visā Latvijā nonāks 23.februārī. Filmas scenārijs tapis balstoties uz režisores bērnības atmiņām, un tās mērķis ir raisīt atmiņas 80. gadu bērnos un viņu vecākos, kā arī rosināt diskusijas starp paaudzēm – par Atmodas laika Latviju, par brīvību un par vasaru, pēc kuras viss bija citādi. Filma ir Latvijas un Vācijas producentu kopražojums un viena no programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”.