Viņķele apzināti maldina sabiedrību; Pēterbaznīcas vēsturiskais īpašnieks ir katoļu baznīca

Kā sniegs no skaidrām debesīm septembra sākumā sabiedrību pārsteidza aizejošās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Ilzes Viņķeles (PAR) paziņojums, ka “Rīgas Svētā Pētera baznīca atgriezīsies vēsturisko īpašnieku rokās”. Izlasot šādu virsrakstu plašsaziņas līdzekļos, ne viena vien Latvijas kristieša sirds līksmi sarāvās. Beidzot Saeima kā Latvijas valsts tiesiskuma garants nonākusi līdz izpratnei par vēsturisko Pēterbaznīcas īpašnieku – katoļiem.

Diemžēl tālākais šokē – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja uzskata, ka Pēterbaznīcas vēsturiskie īpašnieki ir luterāņi. “Rīgas Svētā Pētera baznīcai būs saimnieks, un ceram to likumā nostiprināt līdz Latvijas simtgadei. Šodien komisijā guvām apstiprinājumu, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca apvienosies ar Vācu Evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā. Tas ir būtisks lēmums, līdz ar ko Rīgas Svētā Pētera baznīcu varēs atgriezt tās vēsturisko īpašnieku rokās,” pēc sēdes uzsvēra Viņķele, apliecinot, ka viņa vai nu izlēmusi pārrakstīt vēsturi, vai arī nepārzina vēsturi. Ņemot vēra, ka sēdē piedalījās arī Romas katoļu baznīcas pārstāvis, pēdējais variants gan ir apšaubāms un, visdrīzāk, politiķe izliekas par muļķi un apzināti maldina sabiedrību, lai nenāktos skaidrot, kāpēc netiek ņemta vērā vēsturiskā taisnība un tiek plānots baznīcu atdot tiem, kas paši to vardarbīgi sagrāba.

Kā liecina vēsture, Rīgas Svētā Pētera baznīca, kas celta 1209. gadā, kopš pašiem pirmsākumiem darbojies kā Romas katoļu dievnams un tikai pēc t.s. “svētbilžu grautiņiem” to pārņēma luterāņi. Atdodot baznīcu Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai, tā netiktu atgriezta tās patiesajam īpašniekam, savukārt ļaujot par to valdīt arī vācu baroniem nākas secināt, ka Pēterbaznīcas liktenis politiķi īsti neuztrauc.

Kā zināms, Viņķele ir nolēmusi pamest politiku un studēt Arizonas universitātē ASV, kur uzrunāta un izraudzīta kā viena no 8 ASV senatora Džona Makeina dibinātā institūta stipendiātēm. Skaidrs, ka Viņķelei ir jādodas mācīties, taču ne jau politiku, bet vēsturi!

Gadiem ilgi politiķi nebija spējuši vienoties, kam īsti baznīcas ēka piederēs, tāpēc jo vairāk sabiedrību satrauc steiga, kādā Saeima piepeši lemj, lai baznīcas īpašumtiesības tiktu nododas Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas un Vācijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā rokās. Vēl vairāk – interese no luterāņu puses par baznīcas uzturēšanu nekad nav izrādīta. Atgādinām, ka Otrā pasaules kara laikā daļēji nopostītā ēka atjaunota par valsts, pilsētas un visu konfesiju nodokļu maksātāju naudu un jau vairākus gadu desmitus pilda atjaunošanas un restaurācijas projektā paredzētās kultūras funkcijas. Baznīca gadu gaitā izveidojusies par Rīgas kultūras un mākslas citadeli.

Esam jau pieraduši pie Viņķeles apmelojumiem par politiskajiem konkurentiem, bet ir nepieļaujami, ka politiķe apzināti izmaina baznīcas vēsturi, klāstot sabiedrībai, ka tās īpašnieki ir luterāņi, kuriem ar baznīcas celšanu un uzturēšanu nav nekāda sakara. Luterāņu iekāre pēc dažādiem īpašumiem, kurus pēc tam nav vēlmes vai iespēju apsaimniekot, sabiedrībai nav sveša, bet Viņķeles izpratnes un ētikas trūkums gan pārsteidz. Varbūt politiķei laiks doties izsūdzēt grēkus un lūgt Sv.Gara apskaidrību? Kā reiz pretī Saeimas ēkai atrodas Sv.Jēkaba katedrāle, kurā gaidīts ir ikviens. Arī Viņķele.

Latvijas Žurnālistikas centrs

Foto: Saeimas kanceleja