“Skaņu mežs’2021” papildina programmu

Nepieradinātās mūzikas festivāls „Skaņu mežs’2021″ papildinājis programmu ar tādiem māksliniekiem kā abstraktā graima un futūristiskās popmūzikas producente Lotic, komponists Elvins Kurans (Alvin Curran), elektroakustiskās mūzikas autors Džons Vīze (John Wiese), trokšņu mūziķe Evicschen un vietējie mākslinieki Matadata, Lunt un ELVI. Festivāla centrālie koncertvakari šogad notiks 8. un 9. oktobrī kultūras ēkā „Hanzas perons” (Hanzas iela 16a), savukārt tā bezmaksas ievadkoncerts noritēs 2. oktobrī pasākumu telpā “Fantadroms” (Gustava Zemgala gatve 74a). 

Festivāla koncertvakari norisināsies “zaļajā” drošības režīmā: ieeja tikai vakcinētiem un/vai Covid-19 pārslimojušiem apmeklētājiem, pie ieejas uzrādot derīgu Covid-19 serifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Līdz ar to bērniem līdz 12 g.v. apmeklējums būs liegts.

Medijs MixMag producenti Lotic nodēvējis par vienu no nozīmīgākajām balsīm autsaideru mākslā, piebilstot, ka Lotic „īsteni iemieso eksperimentālās deju mūzikas skanējumu un garu”. Taču Lotic daiļrade jau sākotnēji – proti, jau minialbumā „Heterocetera”, kas līdzās producentu Rabit un M.E.S.H. relīzēm pieteica jaunu avangarda deju mūzikas skanējumu – ar deju mūziku bijusi neviennozīmīgās attiecībās, sliecoties klubu mūziku vispārināt, dekonstruēt un padarīt jo abstraktāku. Sekojošajās publikācijās – albumā „Power” un 29. oktobrī gaidāmajā ierakstā „Water” – arvien prominentāks kļūst arī producentes vokāls, Lotic daiļradi ievedot eksperimentālās popmūzikas kategorijā.

Itālijā dzīvojošais komponists Elvins Kurans lepojas ar tādiem skolotājiem un draugiem kā Eliots Kārters (Elliott Carter) un Džačinto Šelsi (Giacinto Scelsi), kā arī tādiem biedriem kā Frederiks Rževskis (Frederic Rzewski) un Ričards Teitelbaums (Richard Teitelbaum), ar ko kopā dibinājis vēsturiski nozīmīgo elektro-akustiskās improvizācijas ansambli Musica Elettronica Viva – lēš, ka MEV rīcībā atradises pirmais Moog sintezators Eiropā. Latviešu komponiste Gundega Šmite Kurana daiļradi komentē sekojoši: „Kurans neatzīst jebkādu “tabu”. Viņa elektroniskajā mūzikā iedzīvojas visdažādākās skaņas, un viņš pats saka, ka viena no mīļākajām skaņām ir brīvi krītošas monētas atsitiens pret cietu virsmu. Un šīs ikdienišķās skaņas viņš prot atdzīvināt jaunos, unikālos salikumos – plastiskos skaņu profilos.”

2. oktobra koncertvakarā būs dzirdams arī duets GUO – eksperimentālās folkmūzikas dziedātāja Daniela Blumberga sadarbība ar britu brīvās improvizācijas saksofonistu Seimūru Raitu (Seymour Wright). Blumberga solo albumus „Minus” un „On&On” publicējusi izdevniecība Rough Trade Records, un tie nākuši klajā producenta Pīta Volša (Pete Walsh) uzraudzībā – Volšs ir strādājis arī pie vairākiem nozīmīgiem dziedātāja Skota Volkera (Scott Walker) albumiem. Medijs Billboard rakstījis sekojoši: „Jau gandrīz desmitgadi Blumbergs ir uzskatāms par vienu no oriģinālākajiem māksliniekiem neatkarīgajā mūzikā; viņš ir principiāls, zinātkārs un neatlaidīgs.”

Londonā dzīvojošais alta saksofonists Seimūrs Raits sāka publicēt mūziku ap gadsimtu miju, un savas gaitas sāka leģendārās apvienības AMM perkusionista Edija Prevo vadītajās iknedēļas meistarklasēs ar nosaukumu London Improvisation Workshop. Seimūra Raita ievērojamākais ieraksts ir viņa otrais solo albums „Seymour Writes Back”, ko mediji The Guardian un The Wire nodēvēja par vienu no labākajiem 2015. gada eksperimentālās mūzikas ierakstiem. Savos priekšnesumos duets GUO ir sadarbojies arī ar tādiem ārt-hausa kino režisoriem kā Breidijs Korbets (Brady Corbett) un Pīters Striklands (Peter Strickland).

Džons Vīze ir mākslinieks un mūziķis, kas, lai arī visbiežāk dēvēts par trokšņu mūziķi, pateicoties viņa sadarbībām ar grupu Wolf Eyes vai trokšņotāju Āronu Diloveju, tomēr sevi identificē kā elektro-akustiskās mūzikas komponistu. Šo perspektīvu apstiprina kritiķa Džo Davenporta raksturojums: „Vīzes daiļrade ir detalizēta, organiska un nepiekāpīga, delikāti balansējot starp kompozicionālu skaidrību un tonālu abrazivitāti”. Lielākā daļa Vīzes darbu ir publicēti paša vadītā leibla Helicopter Records paspārnē. Viņš ir arī grupas Sissy Spacek dalībnieks.

Vizuālajai mākslai pietuvinātu trokšņu mūzikas scēnu pārstāv arī mūziķe un instrumentu izgudrotāja Viktorija Čena (Victoria Chen) jeb Evicshen, kas savā daiļradē pēta skaņas fizikalitāti un telpiskumu. Viņas priekšnesumu primārie instrumenti ir modulārie sintezatori un apskaņoti objekti, kā arī pašas radītas ierīces. Savukārt radītie skaņdarbi paļaujas uz instrumentu saasināto jūtīgumu pret vismazākajām novirzēm no to sākotnēji uzstādītajiem parametriem.

Džūlija Reidija (Julia Reidy) ir Vācijā dzīvojoša austrāliešu mūziķe, kas rada skaņdarbus, izmantojot analogos sintezatorus, ģitāras un vides ierakstus. Kritiķis Kriss Ričardss medijā The Washington Post Reidijas nesenāko albumu „Vanish” nodēvējis par bagātīgu un valdzinošu darbu, ko ir vērts klausīties vairākkārt. Reidija savus skaņdarbus piepilda ar vērienīgām melodijām un delikāti pretnostatītiem tembriem, lai radītu kāpinājuma un drāmas efektu, taču viņas mūzika vienlaikus ir arī ritmiski amorfa un ļodza klausītāja priekšstatus par laika plūdumu mūzikā.

Nordra ir Bruklinā dzīvojošās mūziķes Monikas Kotas (Monika Khot) eksperimentālās elektroniskās mūzikas projekts. Kota ir pazīstama arī kā grupas Zen Mother vadītāja, kā arī apvienības Daughters basģitāriste vairākās koncerttūrēs. 2018. gadā viņas albums „Pylon II” tika iekļauts medija The Wire magazine 50 gada labāko mūzikas ierakstu sarakstā. Koncertos Kota spēlē kā elektroniskas ierīces, tā ģitāru un kabatas trompeti. Izdevniecības Sige Records vadītājs Ārons Tērners viņas mūziku raksturojis kā „apokaliptiskas sēru dziesmas apvienojumā ar neoklasiku elektroniskās balsīs un industriālās mūzikas skaņu vaļņiem”.

Lunt ir Latvijā dzīvojošā franču mūziķa Žila Delesa-Vēliņa eksperimentālās mūzikas projekts. Viņš salīdzina savu skņaradi ar rotaļlietu-konstruktoru, taču uzsver ka vēlas, lai viņa mūzika kopumā kļūtu par ko vairāk kā vien par konstruktora detaļu kopumu. Delesu-Vēliņu iedvesmojusi gan stoicisma filozofija, gan Džima O’Rurka mūzika.

Savukārt projektu m.a.t.a.d.a.t.a. tā autors piesaka sekojoši: „Matadata ir kādas paralēlās realitātes enerģijas manifestācija ‘Brain breakdance’ mūzikas žanra formā. Matadata ir apziņas atgriezšana tās pirmssākumos. Vai arī nē.”

ELVI pazīstams arī kā diskžokejs Elvi Soulsystems, puse no elektroniskās mūzikas dueta ELVI/DUNIAN, filmu mūzikas veidotājs un starpdisciplināru laikmetīgās mākslas projektu līdzautors, kā arī – kultūras notikumu kurators. ELVI koncertpieredzē nonācis līdz tumšākam un viscerāli dobjākam skanējumam, izmantojot atturīgam minimālismam pielīdzināmu, paša izveidotu darba metodi, kuras ietvaros mākslinieks mūzikas radīšanai neizmanto it nevienu akustisku vai elektronisku instrumentu, tā vietā ierobežojot sevi vien mirklīgu lauka ierakstu modulācijai. Telpas, atkārtojuma, ātruma redakcija – šādus paņēmienus izpildītājs pielieto darbā ar īsiem, ikdienišķiem ierakstiem, kas tapuši gan industriālās, gan arī mežonīgās dabas pārņemtās vidēs, dažkārt pievēršoties arī cilvēciskajai balsij.

Ņemot vērā vīrusa Covid-19 globālās pandēmijas radītos sarežģījumus un faktu, ka “Skaņu meža” programma lielākoties sastāv no ārvalstu māksliniekiem, lūdzam apmeklētājus būt saprotošiem pret iespējamām programmas izmaiņām, kas var tikt izziņotas līdz pat koncertu norises sākumam.

Džūlija Reidija un ELVI pārstāv „Skaņu meža” līdzkoordinēto, novatoriskajai mūzikai un audiovizuālajai mākslai veltīto platformu SHAPE. Projektu atbalsta ES programma „Radošā Eiropa” un Kultūras ministrija.