“Skaņu mežs” izziņo koncertu “Dzejas dienu” ietvaros

Nepieradinātās mūzikas festivāls „Skaņu mežs” šogad pirmo reizi piedalīsies „Dzejas dienās”, 16. septembrī rīkojot starpdisciplināru pasākumu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (Akadēmijas ielā 10, Jelgavā). Koncertā sadabosies vācu brīvās improvizācijas mūziķi Olafs Rups (Olaf Rupp, ģitāra) un Ulrike Branda (Ulrike Brand, čells), kā arī latviešu dzejnieks un atdzejotājs Sergejs Moreino. Ieeja pasākumā – bezmaksas. Pasākuma sākums: 16:00.

Olafs Rups, ko medijs BBC nodēvējis par brīvās improvizācijas virtuozu, tiek uzskatīts par vienu no Vācijas brīvās improvizācijas scēnas izcilākajiem ģitāristiem. Viņa tehnikas interesantākā iezīme ir, ka viņš ģitāru spēlē īpašā satvērienā – turot to vertikāli gluži kā to dara ķīniešu lautas spēletāji. Rups ir iesildījis ievērojamo rokgrupu Swans un uzstājies ar tādiem improvizētājiem kā Tonijs Baks (Tony Buck), Tristans Honsingers (Tristan Honsinger), Šodzi Hano (Shoji Hano), Mihaels Vertmillers (Michael Wertmüller) un Džons Zorns (John Zorn).

Kritiķis Toms Jureks (Thom Jurek) portālam Allmusic.com par Rupu rakstījis sekojoši: „viņam piemīt neatkārtojams improvizēšanas stils [..]; Rupa spēlēšanu lielākoties raksturo konfrontējoša pieeja līdz šim neatklātu nianšu meklējumiem ģitārā kā instrumentā, kā arī paša tehnikā, tam sekojoši ar enerģiju un tiešumu izvirzot šīs nianses mūzikas priekšplānā.”

Ulrike Branda ir čelliste un laikmetīgās mūzikas interprete, kas cieši sadarbojusies ar Džonu Keidžu (John Cage) vēl komponista dzīves laikā un ir pasūtījusi jaundarbus tādiem komponistiem kā Kristians Volfs (Christian Wolff) un Barbara Monka-Feldmane (Barbara Monk-Feldman). Viņa ir komponista Mauricio Kāgela (Mauricio Kagel) skolniece. Brandas parādīšanās brīvās improvizācijas laukā notikusi pateicoties muzikālai draudzībai ar Olafu Rupu un kopš 2016. gada kopā ir tikuši izdoti jau 2 divi ieraksti.

Sergejs Moreino ir dzimis 1964. gadā Maskavā, un kopš 1988. gada dzīvo Latvijā. Izdevis aptuveni 40 grāmatas (drukātas un audio), to starpā ir dzeja, esejas, īsproza, tulkojumi. Tulkojis J. Rokpelni, J. Kunnosu, P. Cēlanu, J. Bobrovski, Č. Milošu, J. Grotovski, S. Gedu un citus. Atdzejot un rakstīt latviski sācis saistībā ar Mairu Asari (sakarā ar viņas darbu, slimību un pāragro nāvi). Pamatintereses: tulkošanas skolas attīstība (tostarp semināri Valmieras Performance un Matris Lingua) un valodu iekšējā brīvība. Moreino 2010. gadā saņēma „Prozas lasījumu” balvu, kā arī Rīgas Domes speciālo Aleksandra Čaka balva par ieguldījumu sabiedrības integrācijas veicināšanā 2011. gadā. Sergejs Moreino ir apgāda „Literatūras kombains” valdes loceklis. Šogad Latvijā klajā nāks Moreino stāstu krājums „Hypnoses”, kā arī atdzejojumu krājums „Dziedāšanas sezona”.

Sergejs Moreino koncertā lasīs 20. gs. vācu un šveiciešu dzejas „moderno klasiķu” Johanesa Bobrovska (1917. – 1965.) un Mariellas Meras (1947.) darbu atdzejojumus. Abu rakstnieku daiļrade jau nonākusi Latvijas lietrāro aprindu uzmanībā – 2017. gadā Bobrovska darbi tikuši izdoti literārajā izdevumā „Domuzīme”, savukārt Meras atdzejojumi tajā tiks publicēti šogad. Borovskis jaunībā darbojies prestestības kustībā nacionālā sociālisma ietekmei Vācijā, un tas iezīmē viņa dzejas noskaņu un tematisko ievirzi, savukārt Meras dzeju iespējams uzlūkot saistībā ar viņas personīgo dzīvesstāstu un izstumtību tajā – Mera lielu daļu savas dzīves pavadījusi psihiatriskās klīnikās un nāk no jenīšu – romiem līdzīgas klejotāju tautas – kultūras. Dzeja tiks lasīta trīs valodās – latviešu, krievu un vācu.