Sidnejas latviešu vīru kora 60 gadu pastāvēšanas jubileja

Pošoties uz Sidnejas latviešu vīru kora (SLVK) 60 gadu jubileju novembra sākumā, zinājām, ka pošamies uz kaut ko lielu. Taču, ka svētki varētu izvērsties tik vareni, skaisti un saturā bagāti, nebijām sagaidījuši. Apmeklētāju skaita ziņā vien jubileja līdzinājās Kultūras dienu dižākajiem sarīkojumiem. Viesi no Kanberas, viesi no Melburnas, Adelaidas, Pertas un Rīgas pildīja Sidnejas latviešu namu un lielo zāli līdz pēdējai vietiņai. Jau labu laiku pirms koncerta sākuma nama kafejnīcā pietrūka Latvijas alus un pašcepto pīrāgu.

Tradicionāli jubilejas ir reizes, kad atskatāmies uz pagātnē paveikto, un spraužam mērķus tam, ko vēl ceram apgūt nākotnē. Bagātu pārskatu par koŗa veikumu pagātnē dod daudz roku veidotā (D. un A. Jaunbērziņu, V. un P. Erdmaņu, Raimonda Kraukļa, Māras Luces, Anitas Štubes, Andra Kristovska) plašā kora vēstures foto skate. Tai blakām, tikpat godpilnu vietu ieņem Pētera Klaviņa vienrocīgi veidotā SLVK greznā 60 gadu jubilejas grāmata. Foto izstādi, diemžēl, mājās nepaņemt, bet grāmatu gan.

Grāmatas saturu veido jubilejas koncerta programma, foto uzņēmumi no koŗa dzīves, atmiņas un raksti par kora vēsturi. Vārdā ir minēti visi – no dibinātājiem un diriģentiem līdz nošu rakstītājiem un revidentiem – kas vien ir darbojušies kora 60 gadu pastāvēšanas laikā. Sevišķi imponē saraksts ar visu 60 gadu laika koristu vārdiem. Neviens nav izlaists. Neviens aizmirsts. Ir aizkustinoši sarakstā sazīmēt vairākas ģimenes, kam koristi dzied jau trešā augumā.

Beigās, grāmatu papildina šodienas koristu dotās atbildes uz jautājumu, kādēļ viņi dzied korī. Atbildes ir interesantas, amizantas, bet reizē arī dziļi nozīmīgas.

Bieži runājam par latviešu dziesmu pūru kā par dārgu mantojumu. Taču mantojums nav mantojums, ja tas netiek nodots tālāk. Vairāk kā jebkurai vienībai mūsu sabiedrībā, SLVK ir izdevies veikt mantojuma uzlikto pienākumu, proti, nodot latviešu dziesmu, līdz ar dziesmas mīlestību, nākamām paaudzēm. Šodien, kora ierindā stāv vairāki pāri tēvu un dēlu, kas dzied plecu pie pleca, un mazdēli, kas stāv tur, kur kādreiz stāvēja vectēvs. Kā diriģente Daina saka, vairāk nekā puse koristu ir rados. Varbūt tieši tur ir kora spēks un ceļa zīme nākotnei.

Par kora nemitīgo darbu liecina jubilejas bagātā koncertprogramma. Kora 60 gadu pastāvēšanas laikā koris savā repertuārā ir uzņēmis vairāk nekā 600 dziesmu, no kurām programmas gaitā dzirdējām 25 ar vēl trim kā piedevām.

Rūpīgi pārdomātā programma ir sadalīta trīs daļās. Pirmo daļu sastāda kora klasika, vairumā tīrā, skaistā a capella dziedājumā. Otro – klausītāju iemīļotākās dziesmas no dažādiem laikiem un komponistiem. Trešā daļa pieder šī laika Latvijas jaunradei šodienas mūzikas valodā ar bagātiem pavadījumiem.

Iespaidīgs ir koncerta sākums. Bez brīdinājuma uznāk koris, 40 vīru sastāvā. Uznāk diriģenti – muzikālā vadītāja diriģente Daina Jaunbērziņa un diriģents Ivars Štubis. Tumšā zālē, pret burvīgi dekorētu un izgaismotu skatuves fonu atskan koŗa himna, Jāzepa Vītola pēdējā sacerētā dziesma Kalējs ar Kārļa Skalbes dzejas vārdiem. Dziesmas vārdi stāsta par kalēju, kas aizgūtnēm kaļ rotas zeltā un sudrabā savai līgavai, mīļai, skaistai Latvijai.

Neapšaubāmi, Erdmaņu pāŗa – Vijas un Pētera darināto dekorāciju skaistums un simbolika starmešu gaismā, kāpina jūtu saviļņojumu. Tur, ar nedaudz iztēles palīdzību, saskatām paši sevi kā izbiedētu gājputnu barus trauksmainā lidojumā uz visām debess pusēm. Tur, Latvijas egļu sila stumbri un gaišās bērzu birzes. Bet, pašā vidū, diži palielināta SLVK emblēma ar kaluma atdarinājumā veidotu gadu skaitu 60, kuru skauj neskaitāmi, mirdzoši, zeltā “kalti” latvju raksti. Tās – SLVK kaltās rotas mīļai, skaistai Latvijai – seši simts dziesmu sešdesmit gados. Rotu mirdzumu lieliski izceļ rūpīgi pielāgotais apgaismojums no mūsu tehniskās komandas – Ginta Kārkliņa, Volda Kaina un Heimiša Langdona (Hamish Langdon).

Tikai tad, kad izskanējusi ir kora himna, uznāk programmas pieteicēja Iveta Rone. Skaistā, skaidrā latviešu valodā Iveta sveic svētku dalībniekus – mājniekus un viesus, to starpā Adelaidas “Daugava” vīru kora bijušo diriģenti Astru Kronīti, un angļu valodas uzrunā – klātesošo Jaundienvidvelsas parlamenta locekli Džodiju MakKeju (Jodie McKay MP). Koncerts var sākties.

Pirmā daļa no kordziesmu klasiskā pūra ir veltīta tautas dižgaru piemiņai. Ar dziesmu veltījumiem koris piemin un sveic mūžībā aizgājušos kora dibinātājus, pirmo diriģentu Jāni Puisēnu, bijušo Latvijas prezidentu Kārli Ulmani, komponistu Jāni Norvili un pašu māju iemīļoto dzejnieku Teodoru Tomsonu. Kora himna, Jāzepa Vītola Kalējs (Kārlis Skalbe) ar cieņu un pateicību tiek veltīta kora 24 dibinātājiem, kas 1956. gada 2. martā, diriģenta J. Puisēna vadībā, liek pamatus kora darbībai.

No 24 kora dibinātājiem divi vēl šodien ir mūsu vidū. Ar ziediem un sirsnīgiem pateicības vārdiem diriģente Daina sveic klātesošos – Albertu Cini un Raimondu Kraukli. Sevišķu atzinību izpelnījis ir Raimonds Krauklis, kas korī dzied jau 60 gadus, un garo gadu gaitā, pēc vajadzības, ir pildījis daudz un dažādus amatu. Par to diriģente Daina apbalvo Raimondu ar īpašu sudrabā darinātu kora nozīmi ar gadu skaitu 60.

Ar otro dziesmu, Jāņa Norviļa Aglona (Aleksandrs Ancāns) dir. Dainas vadībā, koris sveic savu pirmo diriģentu Jāni Puisēnu. Izjusta cieņa plūst no izjusta izpildījuma. Maz trūkst, lai kāpinātais pieaugums dziesmas beigās neizceltu klausītāju no krēsla.

Trešā dziesma J. Norviļa Kam drosme ir, ar prezidenta paša vārdiem, tiek veltīta Latvijas bijušajam prezidentam Kārlim Ulmanim.

Diriģentiem nomainoties, dir. Ivars novada divas dziesmas: Emīla Dārziņa Mūžam zili ar K. Skalbes vārdiem un Jāzepa Mediņa Krāc jūrmalas priedes (Antons Birkerts). Pirmajā–Mūžam zili– meistarīgi tiek izcelti jūtu pārdzīvojuma elementi starp sērojošo Latvijas dabu un senču nerimstošo nemiera garu.

Dir. Dainas vadībā seko Bruno Skultes Raganu kalna balāde ar nelaiķa sidnejieša Teodora Tomsona vārdiem. Ar pirmām skaņām dir. Daina nostiprina šīs likteņdziesmas noskaņu. Dvestie vārdi un trauksmainais ritms vēsta “grūtu dienu”, “baigu nakti”, “naidu” un melnās čūskas nemitīgo malšanu.

Tautas dziesmu Div’ dūjiņas, Romualda Jermaka apdarē, diriģē dir. Ivars Štubis, basa solo dzied Toms Mačēns, bet klavierpavadījumu veic Ingrīda Šakurova. Diriģents Ivars šo dziesmu tver kā gleznotājs tver audeklu un krāsu paleti. Dziesmas atsevišķos elementus—solo dziedājumu, pavadījumu, ko šai dziesmā veic koris, un tālumā jaušamo kara bungu rībināšanu (klavieres) dir. Ivars saliedē gleznainā, līdzsvarotā skaņu audumā. Dziesmu saņem ar atsaucīgiem aplausiem.

Ar pirmās daļas pēdējo dziesmu J. Norviļa Pulveža atgriešanās, Edvarda Virzas vārdiem, koris sveic skaņradi Jāni Norvili viņa 110 gadu šūpuļa svētku atcerē.

Dir. Dainas iejūtīgā interpretācija paver dzīvas ainas mūsu gara acīm. Tur, kritušā pulkveža sērā atgriešanās. Tur, gaišās skaņās austā cerību vīzija, ka varbūt, varbūt, noņemot pārsegu (karogu) pulkvedis, ieraugot Latvijas sauli pie kareivju pierēm, patiesi atgriezīsies. Taču beigās, kā akmens nolaižas smagā īstenība. Pulkvedis dus, tikai dus… Kā klausītājos radīt skaņu gleznu, lai paliek diriģentes noslēpums un māksla.

Pēc emocionāli saspringtās 1.daļas, otrā daļā baudām jūtu atslābumu un vienkārši skaistas dziesmas skaistos izpildījumos. Tādā pat raitā diriģentu izmaiņā kā pirmajā daļā, dzirdam astoņas dziesmas no tautā iemīļotāko dziesmu pūra. Šīs ir dziesmas, kuras klausītāja sirds dzied līdzi.

SLVK priekšsēdis Gunārs Zodiņš sveic diriģenti Dainu Jaunbērziņu par korī nostrādātiem 36 gadiem.

Kā pirmais, vietu kora priekšā ieņem dir. Ivars, novadot Valtera Kaminska Mūžu mūžos būs dziesma ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Tai seko Bruno Skultes, mūsu iemīļotā Aijā ar Teodora Tomsona vārdiem. Ar izcili noturētu balsu līdzsvarojumu, liegā un vijīgā dziedājumā dziesma izskan kā mīlestības apdvesta šūpuļdziesma Latvijai.

Maza pērlīte koncerta programmā ir dir. Dainas novadītā Jāzepa Vītola Mežezers (Atis Ķeniņš) am seko Emīla Dārziņa Mirdzi kā zvaigzne (Kārlis Jēkabsons). Piezīmēju, ka pēdējā tika uzņemta kora repertuārā jau pirmajā kora darbības gadā.

Atskanot dziesmai Tur Vidzemē (Ilze Kalnāre) ar Toma Mačēna basa solo, mēs izslienamies mazliet staltāk. Tā ir mūsu pašu Imanta Līča sacerētā dziesma. Esam caur un cauri lepni. “Mūsu” dziesmu šodien pazīst visā pasaulē, kur vien latvieši dzied.

Pie Jāņa Cimzes dziesmas Tēva sēta (J. Cimze) apmiglojas skats. Iejūtīgais izpildījums ar tikpat iejūtīgu klavieru pavadījumu uzbur klusu, miera pilnu, vakara noskaņu senā, tālā, tēva sētā. Dir. Daina ir panākusi perfektu saskaņu starp Cimzes vārdiem un Cimzes melodiju.

Seko vēl Juŗa Vaivoda darinātā tautas dziesma Vai tādēļ nedziedāju jautrā dejas ritmā ar vareniem Ēē-o saucieniem cauri balsīm un atbalsīm.

Otro daļu nobeidz dir. Ivars, novadot tautas dziesmu Kur tad Tu nu biji Raimonda Paula apdarē. Izpildījumu iekrāso dzīvs un enerģisks dziedājums, kas nobeidzas spēcīgā disonancē līdz ar sparīgu kājas piesitienu. Klausītāji ir dzīvojuši nerātnajām āzim līdzi, un pieprasa dziesmas atkārtošanu.

Otrai daļai izskanot, bez pārtraukuma seko apsveikumi. Kā jau jubilejā, to ir vesela jūra. Raitā gaitā apsveicēji viens pēc otra stājas koŗa un publikas priekšā, nododot gan personīgus, gan pārstāvēto organizāciju sveicienus. Minu apsveicējus secības kārtībā: Aldis Birzulis, Latvijas Republikas goda konsuls Sidnejā; Dace Daliņa, LAAJ sekretāre, nolasa LAAJ priekšsēdes Kristīnes Saulītes apsveikuma vēstuli; Jānis Grauds, LAAJ vicepriekšsēdis Jaundienvidvelsā un SLOA priekšsēdis; Jānis Čečiņš, SLB priekšsēdis; Ināra Krūmiņa, SLB Dāmu komitejas priekšniece; māc. Kolvins McPherson Sidnejas ev.lut.latviešu draudzes mācītājs; Sandra un Roberts Birze, Melburnas vīru koŗa “Veseris” pārstāvji; Brigita Ellere, Latvijas Universitātes jauktā koŗa “Jubilāte” pārstāve; diriģente Astra Kronīte; Rūdis Dancis, DV Adelaidas nodaļas vīru koŗa “Daugava” pārstāvis; Gundega Zariņa, DV Sidnejas nodaļas un K! Zinta pārstāve; Iveta Rone un Sarma Strazda, tautas deju kopas “Jautrais pāris” vadītājas. Visbeidzot, kori sveica SLT aktieris un režisors Kārlis Gulbergs, kas apmeklējis visus SLVK koncertus un sarīkojumus koŗa 60 gadu pastāvēšanas laikā. Kārlis sveic diriģenti, pasniedzot tai sarkanu rozi. Tādu pašu velti Kārlis pasniedz arī dekoratorei Vijai Spoģei-Erdmanei un šī raksta autorei.

Rakstiskos sveicienus nolasa programmas pieteicēja Iveta Rone. Tos sūtījuši: Latvijas Republikas Kultūras ministre Dace Melbārde; Melburnas kora “Daina” diriģente Zane un Leo Riteri; diriģents Viktors Bendrups, Dainas pirmais diriģents un padomdevējs diriģēšanas gaitas uzsākot; Vija Veita, Engures Kultūras nama vadītāja; Martons Marosszeky, Francijā; Pauls Marosszeky, Viktorijā.

Koncerta trešo daļu sastāda mūsdienu Latvijas komponistu populārākie darbi. Tik dziļi šie darbi ir iesakņojušies tautas apziņā, ka par jaunradi tos sen vairs nesaukt. No deviņām dzirdētām dziesmām, trīs pieder Raimondam Paulam, trīs Zigmaram Liepiņam, bet Jānim Lūsēnam, Ērikam Ešenvaldam un Mārtiņam Braunam katram pa vienai.

Šai daļā parādās vislielākā dažādība dziesmu izpildījumos. Skan dziesmas ar solo dziedājumiem un dziesmas ar duetiem. Tāda pat dažādība ir instrumentālajos pavadījumos. Kaut visas dziesmas pavada klavieres un kontrastējoši maigais vijoļpavadījums, Ešenvalda Dvēseles dziesmas izpildījuma nokrāsu vēl papildina soprānsaksafons.

Trešo daļu atklāj ar Zigmara Liepiņa dziesmu Svētī debesīs šo zemi (Kaspars Dimiters) ar Ivara Štubja solo dziedājumu.

Seko Jāņā Lūsēna Karoga dziesma (Rainis) un Raimonda Paula Pacel galvu baltā māt’ (Jānis Peters) abas Ivara Štubja vadībā. Pēdējā valdzina vijīgais, melodiskais plūdums ar smalki niansētiem, ieaustiem kāpinājumiem. Dziedot Raimonda Paula trīs dziesmas, koris sveic skaņradi pašu, kam šogad aprit 80 mūža gadi. Sava raženā mūža gaitā Pauls latviešu dziesmu pūrā ir ielocījis vairāk nekā 500 kora dziesmu.

Zigmara Liepiņa smago dziesmu Latvju zeme vaļā stāv (Māra Zālīte) novada dir. Daina. Tāpat, Raimonda Paula Tēvs māmiņa (Jānis Peters) ar brālēnu – Ivara un Oskara Štubju – duetu. Sirsnīgi dziedātais duets un kora pilnskanīgais izpildījums izpelna klausītāju ilgstošus aplausus.

Ar tautas dziesmu Es atnācu uguntiņu, Zigmāra Liepiņa apdarē, koris sveic latviešu tautas dziesmu dižgaru Krišjāni Baronu tā 150 gadu dzimšanas dienas atcerē. Dziesmai seko koŗa valdes priekšsēža Gunāra Zodiņa uzruna.

Uzrunas tēma un temats tikai viens – diriģente Daina. Ar vieglu humora pieskaņu Gunārs pastāsta, kā Sidneja tikusi pie sava lielākā ieguvuma. Stāsta, kā 70to gadu beigās, sekodams senai tradīcijai, Andris Jaunbērziņš braucis sev līgavu lūkoties. Puisim laimējies. Melburnā noskatījis, un no Melburnas pārvedis sev jaunu un daiļu līgavu – Dainu Eglāju. Kā jau jaunlaulātie, uz kora mēģinājumiem braukuši pa vienam, un braukuši abi, līdz vienu dienu Daina stājusies kora priekšā, un sākusi diriģēt. Tas bijis 1981. gadā. Kas nācis pēc tam, jau sen kļuvis par kora vēsturi.

Sidnejas Latviešu vīru koris ar diriģentiem Dainu Jaunbērziņu un Ivaru Štubi.

Kopš 1981.gada ir apritējuši 36 gadi – vairāk nekā puse no Dainas mūža bez pārtraukuma darbā. Ar dziļu cieņu, mīlestību un pateicību, Sidnejas latviešu vīra kora vārdā, valdes priekšsēdis G. Zodiņš piesprauž diriģentei Dainai kora nozīmi ar zeltā izstrādātu 36 gadu darbības skaitli. Apsveikumam līdzi nāk sarkanu rožu klēpis un visu klātesošo sirsnīgi aplausi.

Atlikušas vairs tikai trīs dziesmas. Pirmā, Raimonda Paula Tautas acis (Māris Čaklais) ar Oskara Štubja iejūtīgo solo iegūst sevišķu klausītāju atsaucību. Tāpat, Ērika Ešenvalda lielā Dvēseles dziesma (Anita Kārkliņa) ar Oskara Štubja (tenors) un Toma Mačēna (bass) duetu izsauc ne tikai ilgstošus aplausus un bravo saucienus, bet dziesmas atkārtošanu. Patīkamu individualitāti šīs dziesmas izpildījumam piešķir Benjāmiņa Goldsmita (Benjamin Goldsmith) soprānsaksafona piespēle. Lai būtu vairāk dziesmu ar līdzīgiem jauninājumiem mūsu iemīļoto dziesmu pūrā!

Pirms pēdējās dziesmas diriģente Daina teic savu uzrunu. Tā izveidojas par ilgstošu pateicību visiem esošajiem un bijušiem kora darbiniekiem, koristiem un labvēļiem, kas vien pielikuši roku kora 60 gadu darbības laikā. Kā Pētera Kļaviņa sastādītajā jubilejas grāmatā, kur neviens no bijušajiem koristiem nav izlaists vai aizmirsts, tā Dainas pateicības runā. Garā virknē izskan neskaitāmi paldies kora dibinātājiem, diriģentiem, valdēm un priekšsēžiem, goda biedrēm (Mārai Timermanei, Ārijai Zodiņai un Ritai Plikšei) uzticīgajām pavadītājām (Ingrīdai Šakurovai un Dainai Kainai) kordiriģentam Ivaram Štubim, labvēlei dekoratorei Vijai Spoģei-Erdmanei ar vīru Pēteri, viņas brašajiem vīriem koristiem, vieskoristiem no Melburnas un visbeidzot arī mums, koncerta klausītājiem. Daina atzīst, ka tikai šiem daudzajiem elementiem sanākot kopā, kora dimanta jubileja ir varējusi vispār notikt.

Īpašas atzinības nozīmes ar nodziedāto gadu skaitu piesprauž Ivaram Birzem un Gunāram Zodiņam. Ivars korī ir dziedājis 55 gadus (visus ar smaidu un prieku!) un darbojies kā kora priekšnieks 16 gadu. Kora nozīmi ar 40 gadu skaitu piesprauž Gunāram, pašreizējam valdes priekšēdējam, kas šo amatu pildījis jau 20 gadu.

Visas izteiktās pateicības tiek apstiprinātas ar ziediem, kuru krājas vesels kalns.
Saviem uzticīgajiem un pa-klausīgajiem vīriem koristiem (kā Daina viņus apzīmē) diriģente dāvā īpaši pagatavotus kora jubilejas standartus.

Taču priekšā vēl pēdējā dziesma – Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava (Rainis). Izraudzīta kā brīvības cīnītāju himna Katalonijā, dziesma šodien skan tālu aiz Latvijas robežām. Mūsu gadījumā, tā ir kā varens nobeigums varenam jubilejas koncertam.

Aplausi nebeidzas. Sajūsma skan un atskan no zāles sienām, griestiem, grīdas. Mājā neviens nedomā iet. Vajag piedevu! To ir trīs: Raimonda Paula Es nāku no mazas tautas (Knuts Skujenieks) ar Oskara Štubja solo, skanīgā Dziesma dziesmai, Valža Zilvera apdarē un Raimonda Paula Manai dzimtenei ar Jāņa Petera vārdiem.

Atvadām atskan tradicionālā Pūt vējiņi, korim dziedot kopā ar tautu. Un tomēr, neviens vēl neceļas. Aplausi nerimst.

Kā pēdējo velti, koris vēlreiz atkārto V. Zilvera Dziesmu dziesmai.

Ar tikko dzirdētās dziesmas vārdiem, mēs, SLVK cienītāji un uzticīgie klausītāji novēlam korim dziesmā dzīvot, dziesmā augt un dziesmā sav’ zemīti daudzināt vēl daudz, daudz gadu nākotnē!

Pēc koncerta, sveicam kori un diriģentus ar glāzi šampanieša, un apskatām to, ko vēl nebijām paspējuši no kora plašās vēstures izstādes.

Paldies jubilāriem, jubilejas rīkotājiem un visiem, kas pielika roku šī neaizmirstamā vakara veidošanā.

Foto: Ojārs Greste