Prokrastinācija. Jeb par to domāšu rīt

Domājams, ka ikviens no mums ir saskāries ar situāciju, kad kādu svarīgu darbu atliekam uz vēlāku laiku vai, piemēram, slaveno rītdienu! Tā vietā, lai beidzot izdarītu to, kas vajadzīgs, mēs nemitīgi izdomājam dažādus attaisnojumus, kādēļ to labāk būtu tomēr atlikt. Pazīstama situācija?

Kas ir prokrastinācija? Vienkāršiem vārdiem runājot – regulāra, svarīgu darbu atlikšana uz vēlāku laiku. Visbiežāk šie darbi šķiet mums nepatīkami. Jo, vai tad citādāk gribētos tos atlikt uz vēlāku? Lai nevajadzētu ķerties klāt kam svarīgam, tiek meklēti dažādi muļķīgi vai mazsvarīgi aizbildinājumi – mājas kārtošana, vakariņu gatavošana vai drēbju gludināšana.

Kādēļ ar to sastopamies? Prokrastinācijas iemesli var būt visdažādākie, tomēr visbiežākais ir nevēlēšanās nokļūt diskomforta zonā, ko rada neveiksmju piedzīvošana. Ja neesi pārliecināts par sevi un savām spējām, baidīsies par darba rezultātu. Tevi var satraukt tas, ko citi domās par tavu veikumu, tādēļ zemapziņā radīsies nedrošība uzsākt darbu. Patiesībā, der atcerēties mūžseno patiesību, ka viss ir mūsu galvā un citreiz labāk ir darīt un mazāk domāt. Ja darbu darīsi akurāti un kārtīgi, tad neveiksmes atkāpsies.

Ko darīt, lai tiktu galā? Vispirms tev vajadzētu saprast, pie kā prokrastinācija var novest un, kādas var būt sekas. Vēl lielāks laika trūkums (jo darāmie darbi iekrāsies), citu cilvēku neapmierinātība par neizdarīto un depresijas veidošanās ir tikai daži no iespējamajiem variantiem. Vakarā saraksti nākamās dienas darba plānu un centies pēc tā vadīties. Tāpat, lieliska motivācija paveikt kādu darbu ir sevis apbalvošana, piemēram, ar kafejnīcas apmeklēšanu vai kādu skaistuma procedūru.

Foto: https://www.flickr.com/photos/centralasian/3276306508/ / https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/