Košs dārzs pelēkā rudenī: kā dārzu kopt un rotāt gada tumšajos mēnešos

Zelta rudens ir skaists, taču tad, kad lapkritis pagājis, sākas gada tumšākie, drēgnākie mēneši un daba, šķiet, zaudē visas krāsas. Tomēr tīrs, kārtīgs dārzs ar košiem puķu, krūmu vai dekoru akcentiem priecēs acis pat visdrūmākajā rudens dienā. Kādi darbi dārzā jāveic rudenī un kur meklēt košumu, kad puķes noziedējušas, atgādina augu speciāliste Līna Spure.

Rudenī sevišķi svarīga ir dārza higiēna

Rudens ir īstais laiks augļu koku, ogulāju, košumkrūmu un rožu sanitārai apgriešanai – galvenais ir izgriezt visus slimos, sausos un bojātos zariņus, kā arī mizas bojājumus, ko rudenī ļoti labi var redzēt. “Visas griezumu vietas obligāti jāapstrādā ar brūču ziedi vai “Lerānu”, kam piemīt papildu dezinficējošas īpašības, jo rudenī laiks lielākoties ir lietains un mitrs, veicinot baktēriju un infekciju vairošanos. Šogad ļoti aktīvas bijušas dažādas augu sēnīšu infekcijas, tāpēc ir svarīgi apstrādāt augus un augsni ar fungicīdiem. Tā paša iemesla dēļ trūdošās lapas šogad noteikti nevajadzētu izmantot kā kompostu vai mulču, bet, ja iespējams, sadedzināt metāla mucā, lai nekas no lapām nepaliktu augsnē. Tāpat sadedzināt vajadzētu arī viengadīgo augu atlikumus – apžāvēt dažas dienas un tad likt ugunskurā,” iesaka augu speciāliste Līna Spure.

Lai dārzs būtu tīrs un veselīgs, arī zālāju ieteicams pļaut, kamēr vien zāle aug, lai uz ziemu tās garums nepārsniegtu 10–15 centimetru. Turklāt zāle rūpīgi jāattīra no sapuvušajiem augļiem un kritušajām lapām.

Rudenī jāizcīna arī šī gada pēdējā cīņa ar nezālēm, kuras var sevišķi labi redzēt pēc ražas novākšanas. “Šajā gada laikā efektīvi būs tikai mehāniskie līdzekļi – speciālais nezāļu izvilcējs jeb knaibles, kaplis, dakša, lāpsta, visbeidzot, rokas. Ķīmiskie līdzekļi ir iedarbīgi tikai siltā laikā, kad augi aktīvi uzsūc visas vielas. Gaisa temperatūrai noslīdot zem +5 grādiem, tie vairs savu funkciju neveic, bet, kad lapas nokritušas, augi tos neuzsūc,” skaidro Līna Spure.

Dārzam pirms ziemas jāuzņem barības vielas

Kad augsne atbrīvota no viengadīgo augu atlikumiem un nezālēm, to var sagatavot nākamajam pavasarim. Vispirms augsne jāapstrādā ar fungicīdiem vai vara vitriolu. Tad būtu ieteicams pārbaudīt augsnes skābumu, kas Latvijā ātri pārsniedz normu. “To var paveikt ar digitālo augsnes skābuma mērītāju, kura iegādei nav vajadzīgi lieli līdzekļi, toties tas noderēs katru gadu. Normāls ph līmenis ir 5,5–6,5, ideālais balanss – starp 5,6 un 6. Ja augsne ir pārāk skāba, tajā jāiestrādā dolomīta milti vai kaļķis,” stāsta speciāliste.

Pēc tam augsne ir gatava mēslošanai. Rudenī ieteicams izmantot organisko mēslojumu – kūtsmēslus vai kompostu. Lielisks līdzeklis ir siderāti jeb zaļais mēslojums – vislabāk izvēlēties baltās sinepes, kas der jebkurai augsnei. Sinepju sēklas iesēj un, kad augs sasniedzis apmēram 20 centimetru augstumu (vai pēc 25–30 dienām), nopļauj un iestrādā zemē.

Var izmantot arī gatavo rudens mēslojumu, ievērojot ražotāja norādītās proporcijas. Taču ar minerālmēsliem jābūt piesardzīgiem, sevišķi tad, ja izmantojat dolomīta miltus, ko nebūtu labi izmantot kopā ar superfosfātu. Līna Spure atgādina – uz mēslojumu attiecas vecais, labais princips “mazāk ir labāk”, un vislabāk rudenī iztikt bez minerālmēsliem.

Kad viss sakopts, var rotāties

Kamēr zeme nav sasalusi, jāizrok puķes, kuras ziemos telpās, – dālijas, kannas un gladiolas. Un pēdējās siltās dienas ir īstais laiks, kad stādīt: pavasara puķes – narcises, krokusus, īrisus, dekoratīvos sīpoliņus (tulpes gan labāk stādīt vēlāk, 2–3 nedēļas pirms salnām), ziemas sīpolus un ķiplokus, rozes, zemenes, upenes, ērkšķogas, krūmmellenes, augļu kokus.

Un, protams, laiks padomāt par to, kā izskatīsies jūsu dārzs, kad noziedēs pēdējā atvasaras puķe. “Latvijā lieliski pārziemo daudzgadīgās puķes, kas skaisti zied arī rudenī. Vienas no populārākajām ir krizantēmas. Sīkziedu krizantēmas parasti būs smaržīgākas, lielziedu – krāšņākas. Atliek vien izvēlēties košumu acīm vai degunam un atcerēties tās nomulčēt un uz salnām viegli piesegt. Ļoti skaistas ir rudens anemones, kas zied maigi balti rozā ziediem. Daudzgadīgās asteres sāk ziedēt vasaras otrajā pusē un zied līdz salnām. Brīnišķīgi izskatās parastie virši, kas dekoratīvo izskatu saglabā arī ziemā – varbūt ne tik košu, bet gana glītu. Ļoti krāšņs viršu paveids ir ērikas, kas izskatās daudz greznāk, taču tik labi nepārziemo un aukstajā laikā labāk jānovieto siltumnīcā. Ļoti efektīvas ir arī dažādas dekoratīvās graudzāles, tikai tās jāstāda tā, lai tām būtu, kur plesties. Īpaši košs dārza akcents ir sarkanīgās vai oranžās bārbeles. Un nereti aizmirstam, ka izcils rudens akcents ir arī rozes – floribundrozes, vīteņrozes, sedzējrozes, kas zied pat ļoti vēlu rudenī. Vienīgi tējhibrīdrozes šim nolūkam īsti nederēs,” stāsta augu speciāliste Līna Spure.

Ja nepatīk kaila zeme, labs risinājums ir virši, krizantēmas vai ērikas podiņos, ko var izlikt tieši klajā vietā un pēc vajadzības pārkārtot. Ar tiem var rotāt arī balkona kastes vai atsevišķi stāvošus puķupodus. Ziemassvētku gaidās jau laikus var iegādāties kādu tūju vai dekoratīvo priedi, kas tumšajā laikā priecēs ar lampiņu virtenēm zaros, bet pēc tam var kļūt par lielisku dzīvžoga papildinājumu. Savukārt augļu dehidratorā izžāvētas lapas un ziedi lieliski papildinās rudens kompozīcijas. Groziņā ievietots ķirbītis ar viršiem un sausām, koši dzeltenām rudens lapām priecēs līdz pat Ziemassvētkiem.