Eksperti: Dziedāt Latvijas valsts himnu soloizpildītājiem būtu jāaizliedz

Satraucoties par kļūdainu un neprofesionālu Latvijas himnas izpildīšanu, eksperti uzskata, ka dziedāt “Dievs, svētī Latviju” soloizpildītājiem būtu jāaizliedz.

„Himnas dziedājumos vērojamas kļūdas un neprecizitātes, un tam esot sekas. Kļūdas jūtamas pat koru izpildījumā Dziesmu svētkos. Šobrīd eksperti, piesaistot arī citas iesaistītās puses, skaidros, – vai kļūdas himnas izpildījumos ir būtiskas. Ja ir, tad tālāk tikšot skaidrots, kādas sekas tas atstāj un kas jāmaina likumdošanā,” intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Raita Karnīte.

Tāpat viņa skaidro, ka himna ir valsts simbols, un pret valsts simboliem ir jāizturas ar lielu uzmanību. Drīzāk mūziķi, nevis eksperti ir satraukušies par to, ka himnas normatīvais regulējums ir labs un pareizs, bet nav īpaši labs šī regulējuma izpildījums. Tas nozīmē, ka himnas izpildījumā ir kļūdas un neprecizitātes.

„Tam ir divas nozīmīgas sekas – tiek kropļota himna un himnu izpilda kori, kuri arī pārņem neprecīzo dziedājumu, un šīs te kļūdas ir jūtamas. Mūsu konsīlijā ir tāda problēmas risināšanas forma, mēs pulcēsim tos, kas ir ar šo problēmu saistīti. Gan tos, kas ir saistīti ar himnas likumdošanu, gan mūziķus,” turpina eksperte.

Lai runātu par iespējamajām nepilnībām, 1.novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks ekspertu konsīlijs par Latvijas valsts himnu „Dievs, svētī Latviju”. Konsīlijā plānots analizēt, vai un kā nosauktās nepilnības ietekmē Latvijas valsts himnas atskaņojuma atbilstību likumā noteiktajam un Kārļa Baumaņa komponētajai mūzikai, kā arī, kādi uzlabojami ieviešami spēkā esošajā himnas atskaņošanas normatīvajā regulējumā un tā ievērošanas uzraudzībā.

Konsīlija mērķis ir izvērtēt Latvijas valsts himnas atskaņošanas praksi un tās radīto apdraudējumu.

Konsīlijā aicināti piedalīties Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, Latvijas Saeimas komisiju, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ārlietu ministrijas, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības, Latvijas Pašvaldību savienības un ar sabiedrības attīstību saistītu valsts un sabiedrisku institūciju pārstāvji, neatkarīgi eksperti.

Foto: Saeimas kanceleja