Scroll to Top

Festivāls “Skaņu mežs’2017” pārsteidz ar košām personībām un trokšņu mūzikas ikonām

Publicēts: / / 1057 views

Nepieradinātās mūzikas festivāls „Skaņu mežs” šogad atzīmē savu 15.gadskārtu, un tā centrālie koncertvakari noritēs šo piektdien un šo sestdien – 13. un 14. oktobrī mūzikas namā „Daile”. Uzstāsies japāņu trokšņu mūzikas ikona Merzbow, eksperimentālā hip-hopa duets Shabazz Palaces, komponists/improvizētājs, Art Ensemble of Chicago dibinātājam Rosko Mičels (Roscoe Mitchell), „footwork” novatore Jlin, kolāžmūzikas/hip-hopa māksliniece Moor Mother, „jaunās sarežģītības” komponists Džeimss Dilons (James Dillon), tumšā tehno projekts Broken English Club, trokšņu mūzikas māksliniece Pharmakon un citi.

13. – 14. oktobrī festivāls noritēs mūzikas namā „Daile”, un katrā no vakariem notiks pašmāju komponistu darbu pirmatskaņojumi – būs dzirdams Annas Ķirses darbs „Artifex Auditionis” deviņiem spēlētājiem, kā arī Rolanda Kronlaka elektroniskā kompozīcija „Akusmātika”. Festivālā notiks arī divi eksperimentālā hip-hopa koncerti. Pirmajā vakarā šo žanru pārstāvēs Sietlas siltā, bet vijīgi netveramā un afro-futūristiskā hip-hopa duets Shabazz Palaces, kura vadītājs Išmaels Batlers (Ishmael Butler) ir pazīstams kā Grammy apbalvotās 90. gadu hip-hopa trijotnes Digable Planets dalībnieks, un viņa sadarbība ar perkusionistu un producentu Tendaju Maraire (Tendai Maraire) velk paralēles starp hip-hopa „zelta laikmetu” un abstraktākām mūzikas formām. Žurnāls Rolling Stone šogad rakstījis, ka Shabazz Palaces ir atbildīgi par „savdabīgi valdzinošāko hip-hopu šajā desmitgadē”. Otrajā koncertvakarā savukārt uzstāsies kolāžmūzikas, „noiza” un pankroka ietekmētā, nemainīgi agresīvā hip-hopa māksliniece Moor Mother, kas, atsaucoties uz savas mūzikas sociopolitisko fokusu, savu daiļradi raksturo kā „tumšādainas meitenes blūzu” („blk girl blues”), „mikrorajona bopu” („project housing bop”) un „vergu kuģa pankroku” („slave ship punk”).

Pēc vairāku gadu pārtraukuma festivāla programmā būs atgriezusies trokšņu mūzika: uzstāsies Japāņu „noiza” ikona Merzbow, ko mūzikas kritikas medijs Pitchfork raksturojis kā „eksperimentālās mūzikas eminenci”, bet avīze The Guardian – par trokšņu mūzikas „augstāko punktu”. Merzbow uzstāsies kopā ar ungāru bundzinieku Balāžu Pāndi (Balázs Pándi). 13. oktobrī uz skatuves kāps arī daudz jaunākas paaudzes trokšņu mūziķe, ņujorkiete Mārgareta Šardjē (Margaret Chardiet) ar savu „power electronics” projektu Pharmakon, kuras albums „Bestial Burden” nonācis mediju Pitchfork un The Wire „gada labāko mūzikas ierakstu” sarakstos. Atšķirībā no Merzbow, Šardjē priekšnesumā būs klātesošs arī vokāls un visai konfrontējoša attieksme pret publiku – katrā savā priekšnesumā viņa agri vai vēlu metas iekšā pūlī, atgādinot agrīnus grupu Swans vai Black Flag priekšnesumus. Šardjē kliedzošā vokāla intesitāti, iespējams, raksturo fakts, ka, kā atzinusies pati mūziķe, divas reizes gadā viņai tā dēļ asiņo rīkle.

Par festivāla centrālo koncertvakaru „goda viesiem” uzskatāmi Rosko Mičels (Roscoe Mitchell) un Džeimss Dilons (James Dillon).

Dilons ir „jaunās sarežģītības” kustībai piedēvēts skotu izcelmses komponists, kas saņēmis četras Karaliskās Filharmonijas biedrības balvas. Pirmo no tām Dilons saņēmis par darbu „Traumwerk”, ko pēc īsas komponista uzrunas festivālā atskaņos vijoļu duets Duo Gelland. „Džeimss Dilons ir uzrakstījis daļu no nozīmīgākās britu mūzikas jebkad,” raksta medijs The Guardian. Tiesa, Dilons labprātīgi dzīvo ārpus Lielbritānijas akadēmiskās mūzikas „infrastruktūras”, un intervijās nevairās drosmīgi un provokatīvi kritizēt savu laikabiedru mūziku un tos aptverošos kultūras procesus, tajā pašā laikā neaizmirstot arī par paškritiku un biklu atklātību. Neskatoties uz matemātisku procesu biežo klātbūtni viņa mūzikā, kā arī tās vispāratzīto sarežģītību, Dilons neaizmirst atgādināt, ka mūzika ir „emocionāla mākslas forma”, un uzsver, ka viņa mūzikas sarežģītība ir tikai instruments, lai tiektos panākt „nepārejošu intensitāti”.

Multi-instrumentālists un komponists Rosko Mičels pazīstams kā savulaik pasaulē pieprasītākā avangarda džeza ansambļa Art Ensemble of Chicago dibinātājs, kā arī agrīns afroamerikāņu komponistu/instrumentālistu apvienības AACM dalībnieks. Būdams viens no atslēgas personībām kustībā, kas pēckara avangarda mūzikas kompozīcijas tehnikas apvienoja ar improvizācijas praksēm un džeza mantojumu, Mičels tiek arī augstu vērtēts kā instrumentālists – kritiķis Kriss Kelsijs viņu nodēvējis par „savdabīgu, taču tehniski nevainojamu spēlētāju” un „izcilu solistu”, savukārt izdevums The New York Times viņu nodēvējis par „vadošu afro-amerikāņu komponistu”, kā arī „līderi eksperimentālajā mūzikā”.

Ritmiskās mūzikas dimensiju festivālā nodrošinās “dub” tehno veterāni Porter Ricks, kas ar jaunu albumu atgriezušies pēc 18 gadu pārtraukuma, tumšā tehno projekts Broken English Club, kā arī „footwork” žanra novatore Jlin.

„Footwork” ir Čigākā dzimis ielu dejas stils, un tam līdzās attīstījusies deju mūzikas forma, kas apvieno hausa un tehno ietekmes ar ātriem, pulsējošiem ritmiem, dziļiem basiem un sempliem, kas atkārtojas ar pārspīlētu intensitāti. Indianā dzimusī producente Jlin šajā deju mūzikas formā ieviesusi skaudrību, graciozu jaudu un minimālsimu, ko var salīdzināt ar brutālisma arhitektūru, un viņas debijas albums „Dark Energy” ieņēmis pirmo vietu žurnāla The Wire 2015. gada labāko mūzikas ierakstu sarakstā. Šogad Jlin atgriezusies ar brīžiem vēl dobjāku, taču arī mūzikālu elementu ziņā skaudrāku skanējumu, kas šoreiz papildināts arī ar Shackleton vai Muslimgauze cienīgiem perkusiju sempliem – martā iznākušo albumu „Black Origami” medijs Pitchfork novērtējis ar 8.8 un apveltījis ar titulu „best new music”.

Broken English Club savukārt ir britu producenta un dīdžeja Olivera Ho (Oliver Ho) tumšā tehno projekts, kura ierakstus izdevuši tādi autoritatīvi pagrīdes deju mūzikas leibli kā Cititrax, L.I.E.S. un Jealous God. Broken English Club spēlē EBM, industriālās mūzikas, no wave un postpanka ietekmētu tehno mūziku, un projekta ierakstos elektroniskus skaņdarbus burtiski pārtrauc „dzīvā” instrumentācija un monotoni vokāli, un katra deju mūzikas klišeja tiek pretnostatīta ar kādu „tumšās” rokmūzikas referenci. Olivers Ho ir publicējis mūziku arī zem sava īstā vārda, kā arī zem pseidonīma Raudive.

Veidojot zināmu „idilli pirms vētras” festivāla programmā, tieši pirms trokšņainās Merzbow uzstāšanās uz skatuves kāps melanholiskais ģitārista/taustiņinstrumentālista Džefa Zeiglera (Jeff Zeigler) un arfistes Merijas Latimores (Mary Lattimore) duets – abi instrumentālisti jau kādu laiku ir zināmi kā studijas mūziķi ASV indīroka un folkmūzikas scēnās, taču šajā duetā nododas „new age” un ambientās mūzikas ietiekmētām, gandrīz svētlaimīgi glītām skaņu ainavām. Dueta skanējums ir ticis raksturots kā „konvencionālā izpratnē skaistu skaņu mikslis, izfiltrēts caur „autsaideru mūzikas” metodiku”.

„Skaņu meža” līdzdibināto novatoriskajai mūzikai veltīto platformu SHAPE festivāla programmā pārstāvēs Krievijā dzimusī post-tehno producente Machine Woman, kā arī ar Dirty Deal Audio saistītais latviešu bītmeikeris Oriole, kas sniegs audiovizuālu priekšnesumu kopā ar videomākslinieci Lindu Kononi.

Citi latviešu projekti, kas uzstāsies festivālā, ir industriālās mūzikas apvienība STROPS, kā arī Agatas Meļņikovas ambientās mūzikas projekts Sign Libra.

Biļetes uz festivālu iespējams iegādāties Biļešu Servisa kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv. Abonements uz divām festivāla dienām pagaidām maksā 20 EUR un ir nopērkams tikai iepriekšpārdošanā, savukārt biļešu sākotnējās cenas uz koncertvakariem iepriekšpārdošanā ir šādas: 13. oktobris – 15 EUR, 14. oktobris – 15 EUR.

Foto: Publicitātes