Scroll to Top

Cik labi dzīvot Ventspilī! – patiesība vai reklāma?

Publicēts: / / 1002 views

“Ventspils – pilsēta ar rītdienu”, “Cik gan labi dzīvot Ventspilī!”, “Ventspils – draudzīgākā pilsēta”, “Ventspils – labākā vieta uzņēmējiem” – šādus un līdzīgus slavinājumus par pilsētu dzirdam gan pašā Ventspilī, gan citviet, pilsētas labākās īpašības nereti izceļ arī mediji.

Neapšaubāmi, Ventspils ir piedzīvojusi strauju attīstību un šodien ir ne tikai viena no skaistākajām un sakoptākajām Latvijas pilsētām, bet arīdzan ar visaugstāko iedzīvotāju labklājības līmeni. Bet arī citas pilsētas nestāv uz vietas un attīsta gan savu infrastruktūru, gan pilnveido piedāvājumu tūristiem un pilsētas iedzīvotājiem. Tāpēc nolēmām noskaidrot, cik daudz no visa dzirdētā ir patiesībā, un vai tā nav tikai reklāma bez patiesa pamatojuma?

Būsim objektīvi – ostas pilsēta Ventspils ir īstena Kurzemes pērle. Tā pārsteidz ar dažādajām izklaides iespējām un krāšņiem apskates objektiem, kā arī sakoptu un gaumīgi iekārtotu pilsētvidi. Zilā karoga pludmale un kāpas, moderna, teleskopu aprīkota, observatorija, mazbānītis, un daudzas citas izklaides vietas ir labi zināmas kā Latvijas iedzīvotājiem, tā arī ārvalstu tūristiem. Laika gaitā pilsēta ir attīstījusies kā starptautiskas nozīmes tranzīta centrs Latvijā, draudzīga dzīvesvieta un iecienīts ceļotāju galamērķis.

Ekonomikas rādītāji runā paši par sevi – Ventspils pašvaldībā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām ir vismazākie aizņēmumi – kopējās saistības investīciju projektu realizācijai uz 2017. gada sākumu ir 3,82 milj. eiro, kas ir 2,42% no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Pašvaldības kopējie izdevumi noteikto funkciju nodrošināšanai, t. sk. iestāžu uzturēšanai, pilsētas labiekārtošanai un sociālo funkciju veikšanai, 2017. gadā plānoti 67,29 milj. eiro apmērā. Tādējādi uz 2017. gada beigām paredzams naudas līdzekļu atlikums gandrīz 10 milj. eiro apmērā. Liela vērība un līdzekļi pievērsti kultūras pasākumu finansēšanai, tostarp dažādu atlaižu nodrošināšanai Ventspils iedzīvotājiem.

Iespējams, vairāk nekā citur, Ventspilī vērība tiek pievērsta uzņēmējdarbības attīstībai un atbalstam. Ventspils starp lielajām Latvijas pilsētām uzrāda otro augstāko rādītāju ārvalstu tiešo investīciju piesaistē uz 1 iedzīvotāju, būtiski pārsniedzot vidējo rādītāju valstī. Uz 2017. gada 1. janvāri kopējais ārvalstu tiešo investīciju apjoms Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā sastāda 189,5 milj. eiro. Līdz ar ārvalstu investīciju ieplūšanu Ventspilī ir izdevies atvērt arvien jaunas rūpnieciskās ražotnes un izveidot jaunas darba vietas. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā 2017. gada 4. aprīlī ir tikai 6,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Ventspilī ir viens no augstākajiem iedzīvotāju labklājības līmeņiem. Salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām, Ventspils uzrāda labus rezultātus. Piemēram, šeit 2016. gadā bija starp republikas pilsētām augstākā vidējā izmaksātā pensija (360 eiro, Latvijā vidēji – 296 eiro) un vidējā no jauna piešķirtā pensija (483 eiro, Latvijā vidēji – 320 eiro). Ventspils pilsēta sasniegusi atzīstamu līmeni arī atalgojuma jautājumā – vidējā bruto alga pērn bija trešā lielākā starp republikas pilsētām 791 eiro (Latvijā vidēji – 743 eiro). Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pret pilsētas iedzīvotāju skaitu ir proporcionāli visaugstākais (46%) starp republikas pilsētām (vidēji republikas pilsētās – 42,5%). Novērtējot pilsētas ekonomiskos sasniegumus, Ventspils 2016. gada nogalē Latvijas Biznesa savienības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atvērtajā indeksā “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” tika atzīta par investīcijām draudzīgāko pilsētu.

Pie mīnusiem var pieskaitīt iespējamos piesārņojuma riskus, jo kā nekā Ventspils ostas darbība nevar tikt nodrošināta bez naftu un ķīmiskas vielas saturošiem produktiem un ir tīri teorētiska iespējamība, ka var tikt piesārņoti gan notekūdeņi, gan arī gaiss, taču no otras puses, osta, tēlaini izsakoties, baro lielu daļu no pilsētas. Vienkārši jāatrod līdzsvars.

Vēl Ventspils ielās aptaujātie pilsētnieki norādīja, ka vēlas lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanā pilsētā, uzlabojumus prasa gan divvirzienu komunikācija, gan iedzīvotāju piedalīšanās dažādas aktivitātēs. Tiek norādīts, lēmumus pārsvarā pieņem pilsētas mērs Lembergs un, lai arī lielākoties tie ir pareizi un pārdomāti, taču arī paši ventspilnieki vēlas pielikt roku pilsētas izaugsmes veicināšanā.

Nenoliedzami, Ventspils ir pilsēta, kurā nepārtraukti vērojama attīstība un dzīvība pulsē visu cauru diennakti. Tā ir draudzīga vieta gan ģimenēm ar bērniem, gan uzņēmējiem, gan tūristiem un arī ārvalstu investoriem. Dzīvojot pilsētā un ik dienu staigājot pa tās ieliņām, ventspilnieki noteikti nevēlas atcerēties, kā bija pirms 25 gadiem, kad avīzēs gandrīz pie jebkura dzīvokļu pārdošanas vai maiņas sludinājuma bija norāde – “Ventspili nepiedāvāt”. Arī apkopojot citu novadu iedzīvotāju domas – ventspilniekiem ir pamatots iemesls lepoties ar savu pilsētu un varam tikai vēlēt Ventspilij šo izaugsmes tempu nepazaudēt.

Foto: Kristaps Anškens