Par haosu augstākās izglītības jomā jāatbild valdībai

Arvien skaļākas ir kļuvušas diskusijas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētajām reformām izglītības nozarē. Vienas no plašāk apspriestajām ir augstskolu reorganizācija, kuru ministrija skaidro ar nepieciešamību panākt iespējami efektīvu valsts budžetu līdzekļu izmantošanu. Studenti un mācībspēki pauž sašutumu par ministrijas ieceri kā pirmo likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības valdības akadēmiju (RPIVA), kura līdz šim veiksmīgi darbojusies neatkarīgi no valsts atbalsta. Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) nespēja reorganizāciju pamatot ar loģiskiem argumentiem rada šaubas, ka reformas izglītības sistēmā netiek īstenotas pēc tā būtības. RPIVA ir pierādījusi sevi kā veiksmīgi strādājošu augstskolu, kura gadu laikā ir daudz sasniegusi, par ko liecina fakts, ka 2015./2016. mācību gadā akadēmijai izdevies palielināt savu tirgus daļu līdz 41,1 %.Patiesais reorganizācijas iemesls gan joprojām ir neskaidrs, taču viss liecina, ka tas ir saistīts ar nepietiekamo finansējumu izglītības jomai. Turpinot ignorēt ilgstošo finansējuma trūkumu izglītības nozarē, RPIVA, visticamāk, nebūs vienīgā augstskola, kuru centīsies likvidēt.

Kā liecina Augstākās izglītības padomes (AIP) izstrādātā “Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija 2013.-2020. gadam”, Latvijā augstākās izglītības valsts budžeta finansējums, gan kā īpatsvars no iekšzemes kopprodukta (IKP), gan uz vienu studējošo, pēdējos gados ir bijis viszemākais starp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Jāatzīmē, ka situācija izglītības nozarē nav uzlabojusies vairākus gadus un līdz pat šim brīdim tai trūkst vienota atbalsta no valsts. Arī Pasaules bankas eksperti ir norādījuši, ka augstākās izglītības sistēmas vājākie punkti no stratēģiskās atbilstības viedokļa ir publiskā finansējuma jomā – nepietiekamais finansējums rada risku izglītības un pētniecības kvalitātei, kā arī ierobežo sektora efektivitāti. Finansējuma trūkums rada negatīvu ietekmi arī attiecībā uz augstākās izglītības pieejamību.

Pērn ar 1. septembri tika uzsākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa īstenošana arī augstākās izglītības jomā, kas radīja būtisku ietekmi uz kopējo augstākās izglītības finansējumu. Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu esošajā līmenī, 2017. gadā papildus būs nepieciešami 5 miljoni eiro, 2018. gadā – 3,67 miljoni eiro, bet 2019. gadā – 7,36 miljoni eiro. Šķiet IZM savus mērķus plāno iegūt pavisam vienkārši – uz augstskolu rēķina. Pirmā no tām ir RPIVA, kuras reorganizāciju, ņemot vērā medijos pausto viedokli, neatbalsta ne Latvijas Studentu apvienība (LSA), ne Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Pašlaik ministrs Šadurskis sola, ka augstskolu reorganizācija neattieksies uz RPIVA filiālēm, taču to vadītāji ir pretējās domās. Ar sašutumu, ka reformas netiek virzītas, izklāstot loģiskus argumentus, RPIVA mācībspēki ir pārliecināti, ka tas ir politisks pasūtījums un, visticamāk, IZM gribēja pie reizes likvidēt arī filiāles, taču pašvaldību un politisko spēku iejaukšanās lika mainīt sākotnējos plānus. Līdzīgu pārliecību šā gada 25. janvārī intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” pauda Jānis Vētra, norādot, ka nākamās likvidējamās varētu būt reģionālās augstskolas, jo arī turpmāk nav cerību uz lielāku finansējumu augstākajā izglītībā Latvijā.

Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek piedāvāta nevis RPIVA reorganizācija, bet likvidācija, jo institūcija vairāk nepastāvēs. “No publisko resursu puses augstākā izglītība daudzus gadus bijusi nepietiekami finansēta, tādēļ izšķiršanās nav vienkārša lēmumu pieņēmējiem par to, kur ņemt resursus Latvijas Universitātes (LU) stiprināšanai un attīstībai. Ja finansējuma nav, tad tas ir jāmeklē sistēmas iekšienē,” norādīja Vētra.

Vētra atzina, ka juridiski resursu trūkums varētu būt pamatojums, bet tad pastāv iespēja, ka nākamajām likvidējamo sarakstā jābūt reģionālajām augstskolām, jo ir jātaupa resursi, lai saglābtu kodolu, kas ir LU. “Naudas jau vairāk nebūs, bet vajadzību būs vairāk. Ar šo resursu taupīšana nebūs beigusies. Tas ir precedents, kad resursu trūkuma dēļ nolikvidē vienu augstskolu, lai izglābtu citu augstskolu,” skaidroja Vētra.

Lai arī ministrs Šadurskis solījis, ka izglītības reformas nenotiks sprādzienveidīgi, tostarp notiks izvērtēšana un sarunas ar iesaistītajām pusēm, realitāte rāda pavisam citādu ainu. Fakts, ka ministrs paziņojis, ka respektablu iestāžu lēmums neatbalstīt RPIVA reorganizāciju, nav noteicošais, liecina, ka ministrija jau ir izvēlusies iet vieglāko ceļu, kas iezīmē nevis to veidu meklēšanu, kā nodrošināt finansējuma pieaugumu, bet augstskolu likvidācijas procesu.

Aiz centieniem izdarīt pa savam, valdība neredz kopējo ainu – arvien vairāk studentu izvēlas augstskolas citās valstīs. Samazinot augstskolu piedāvājumu un cenšoties izdzīvot ar esošajiem resursiem rodas risks, ka aizbraukušo studentu skaits varētu palielināties. Un tā jau ir tieša nozares ministra Šadurska un “Vienotības” politiskā atbildība un nespēja savlaicīgi risināt īsto problēmu. Valdībai būtu pēdējais laiks skatīt jautājumu par nozares ministra atbilstību ieņemamajam amatam.

Foto: Saeimas kanceleja