Vai AI spēj iemācīties blefot labāk nekā pasaules labākie kāršu spēlētāji?

Uzbursim ainu – sēžot pie samta klātā pokera galda, pulss jūtami paātrinās, un pretinieka caururbjošais skatiens pēta katru kustību tavā sejā. Rokās turi kārtis, kurām vērtība ir tuvu nullei, un tava vienīgā izeja ir likt visiem noticēt, ka esi ticis pie neuzvaramas kombinācijas.

Šī nav relaksējoša vakara izklaide, kādu var atrast online kazino https://aladins.lv/lv, lai nedaudz atvilktu elpu bez lieka stresa. Tu mēģini savaldīt trīcošos pirkstus un neļaut svīstošajām plaukstām nodot patieso situāciju. Bet kas notiktu, ja pretinieku vietā atrastos mākslīgais intelekts? Vai bezkaislīgs algoritms varētu atkost šo blefu un atbildēt ar vēl viltīgākiem meliem?

Dzelžaina matemātika bez jebkādām emocijām

Cilvēka spēja blefot nāk komplektā ar emocijām, iepriekšējo pieredzi un mirkļa intuīciju. Tu centies nolasīt pretinieka stresa līmeni, pamani sīkas izmaiņas viņa ķermenī vai balss tembrā, un rīkojies, balstoties uz savām sajūtām.

AI neeksistē sviedri, tas nezina, ko nozīmē adrenalīna pieplūdums vai bailes izgāzties publikas priekšā. Tā vietā dators paļaujas uz spēļu teoriju. Sistēma iepriekš ir simulējusi miljardiem izspēļu, radot modeli, kas ilgtermiņā kļūst matemātiski neievainojams.

Kā datori pazemoja pasaules varenākos spēlētājus?

Iespējams, esi dzirdējis par mačiem, kuros programmas, piemēram, “Libratus”, satrieca planētas izcilākos pokera spēlētājus. Šie cilvēki nebija iesācēji, bet gan profesionāļi, kuri ar kārtīm pelna miljonus un spēj nolasīt cilvēka prātu kā atvērtu grāmatu.

Taču pret algoritmu viņi izrādījās bezspēcīgi. Kāpēc? Jo AI nevis vienkārši spēlēja droši, gaidot labākās kārtis – tas meistarīgi pārvaldīja arī blefošanas mākslu. Sistēma veica milzīgas, cilvēka prātam šķietami neloģiskas likmes, vienlaikus turot rokās nekam nederīgas kombinācijas.

Trīs iemesli, kāpēc AI ir perfekts melis

Lai saprastu, kāpēc arī tu, visticamāk, zaudētu mākslīgajam intelektam, ir svarīgi apzināt būtiskākās atšķirības, kas padara datoru par tik bīstamu pretinieku:

• 100% koncentrēšanās – pēc daudzu stundu garām izspēlēm prāts neizbēgami nogurst. Tu kļūsti paviršāks un sāc pieļaut kļūdas. AI saglabā perfektu stratēģiju katrā spēles partijā;

• Absolūta bezbailība pieņemt riskus – cilvēkam kritiskos brīžos ieslēdzas pašsaglabāšanās instinkts. Ja zaudējums nozīmē bankrotu, tu varbūt atkāpsies, pat ja aprēķini saka pretējo. AI nebaidās upurēt visu, ja matemātiskā varbūtība norāda, ka tas ir pareizais gājiens;

• Rīcības modeļi, kurus izprast nav iespējams – cilvēkiem ir tendence neapzināti iekrist noteiktos uzvedības modeļos, kurus pieredzējis pretinieks spēj atkost. Mākslīgais intelekts ģenerē nejaušus, savstarpēji nesaistītus lēmumus, padarot sevi neatšifrējamu.

Emocijas – trumpis vai vājība?

Reāls spēlētājs ar savu sejas izteiksmi un ķermeņa valodu veido stāstu, kuru cenšas pārdot pārējiem. Datoram šis process ir tikai ciparu, mainīgo un varbūtību virknējums. Tas nekad neizjūt gandarījumu, ko sniedz veiksmīgi apmānīts pretinieks. Šis fakts liek nopietni pārdomāt mūsu priekšstatus. Esam raduši lepoties ar savām emocijām un spēju tās nolasīt citos cilvēkos, uzskatot šo par izcilu ieroci pie kāršu galda, taču AI pierāda pretējo.

Kurš pasūta mūziku pie pokera galda?

Mākslīgais intelekts ir neatgriezeniski mainījis to, kā mēs izprotam blefu un riska uzņemšanos. Gadiem izkoptā “pokera seja” vairs nav pietiekami spēcīga, ja pretiniekam otrpus virtuālajam galdam par to ne silts, ne auksts. Kamēr tu mēģini spēlēties ar otra cilvēka prātu un šaubām, algoritms operē tikai ar matemātiskām varbūtībām. Tas nepazīst spriedzi, nenogurst un nepakļaujas spiedienam. Tāpēc, lai arī cik meistarīgs tu būtu, izšķirošajā cīņā par neuzvaramā blefotāja titulu AI pārliecinoši uzvar.

Mediju materiāls