“Swedbank” Ziemassvētkos bērnam atņem lielāko daļu no krājkasē iekrātās naudiņas

“Nosaukums rakstam varētu būt: kā banka divgadniekus Ziemassvētkos aptīra, jeb Swedbank – Grinča filiāle”- tā savu ierakstu sociālajā tīklā Facebook iesāka kāda māmiņa, kura vēlējās padalīties ar savu stāstu un atklāt, kā banka viņas divus gadus vecajam dēliņam Ziemassvētkos atņēmusi 66% no iekrātās naudas.

“”Mēs gribējām nonākt civilizētā valstī, bet nonācām Latvijā!”… Tā kāds bēglis izteicās LTV1 intervijā 2006. gadā. Šodien es sajutos tāpat Swedbank. Man ir kauns par šīs valsts iekārtu, izvaroto sistēmu un neierobežoto ņirgāšanos par šīs valsts pilsoņiem, nodokļu maksātājiem un visiem citiem iedzīvotājiem. Man ir kauns, ka manu pasi rotā uzraksts ”latviete”. Tad, tālajā 2006. gadā man šķita, ka tā ir nekaunība augstākajā pakāpē – divkājainie, kuri nezin kā pods izskatās, atļaujās manu mītnes valsti par ”banānu republiku” zākāt. Ziniet, šodien es jutos tik pazemota, ka biju gatava izrunāties visu tautu valodās un tik skaļi, ka dažs labs operdziedātājs varētu atvaļināties.

Situācija sekojoša: ieeju bankā ar veselu kasti monētu naudas, ko mans bērns visu gadu krājis (Ommis, Mā, mamma, tētis u.c. kādreiz iedod naudiņu končām, nauda paliek pāri un viss iet cūciņā) un esmu priecīga, jo zinu, ka tur ir daudz. Svars nemelo. Ziemassvētkos bērns sev pats pie plaukta varēs nopirkt to, ko sirds ļoti kāro. Ziniet cik tur bija? 21,96 eur melnajās un dzeltenajās, jeb 1, 2, 5, 10, 20 centu monētās. Ziniet cik mans bērns drīkstēs iztērēt pie mantu plaukta? 10,93 eur – 2,13 eur = 8, 80 eur. Kāpēc? Tāpēc, ka tagad naudas maiņa notiek sekojoši: Automātā saberam monētas, viņš viņas saskaita un izdod čeku ar summu un svītru kodu. Ar to tad dodamies pie personāla un iemainām pret naudu, BET automātiski tiek iekasēta komisijas maksa 71 cents par 50 monētām. Un naudu nevar piešķirt skaidrā naudā, bet TIKAI ”uzlikt” uz kartes, par ko, protams, automātiski iet nost vēl 2,13 eur – komisija par neskaidras naudas darījumu.

Tātad absurds jau ir faktā, ka mainot tikai 1 centa monētas, man vēl ir jāpiemaksā, bet mainot 2 centu monētas man bankai ir jāatdāvina 71% no naudas un VĒL jāsamaksā komisija, lai kāds man viņu ieskaitītu kontā 2,13 eur! Man vienīgajai liekas, ka tā ir nekaunība? Apsveicu, aizrijieties ar divgadnieka gadu krāto naudiņu, lai Jums viņa iesprūst vienā vietā. Es bērnam atdošu iztrūkstošo daļu no naudas, ko nemaksāšu šai zagļu bandai nodokļos.

Es neprasu šai valstij pabalstus, es necīnos par katru centu, bet atdot to, ko esmu godīgi nopelnījusi, es netaisos! Man no šīs valsts vairs nevajag neko, tāpat kā no visām šīs valsts iestādēm, bet arī no manis NEKO neprasiet. No manis neviens, nekad, NEKO nedabūs! Šis gadījums bija pliķis sejā, lai atjēgtos, ka kopējā atbildība un kopējais naudas maks ir kapitālistu, monopolu un oligarhu ierocis pret parastu mirstīgo. Ja es izlemšu nopirkt veļasmašīnu pa 500 eur, tad es iešu maksāt ”bleķenē”,jo mainīt viņu ir neizdevīgi un neviens nav tiesīgs man atteikt, nauda ir un paliek nauda! Man vienalga. Es atmetu pieklājību, pretīmnākšanu un sapratni, Es dzīvoju tā kā man ir izdevīgi.

Un tā pat ir ar nodokļiem. Jā, es liešu mašīnā degvielu, jo es bez tās nevaru pārvietoties no punkta A uz punktu B. Es iegādāšos pārtiku u.c. pakalpojumus un preces. Bet manī ir 0 motivācijas iegūt legālus ienākumus un par tiem atdot lauvas tiesu kopējam makam. Ceļu savā ciemā uzlējām pa savu naudu, par citiem ceļiem lai muļķi maksā. Savus vecākus pensijas vecumā pabarošu, pārējos lai baro viņējie, savus bērnus izglītošu – pārējie lai mācās kā sanāk, medicīnas pakalpojumi arī maniem diviem mazuļiem ir maksas. Kultūra no manis nosūc iegādājoties CD, ejot uz teātri u.t.t. Tā var turpināt mūžīgi… Es savu artavu atdošu, bet brīvprātīgi un tā kā es uzskatīšu par vajadzīgu.

Mans novēlējums Jums Ziemassvētkos un jaunajā gadā ir pārstāt būt par Pinokio un dzīvot muļķu zemē, kur visi stāsta, ka berot naudu zemē tur izaugs naudas koks. Nē, atstājiet naudiņu kabatā un valdiet pār to paši. Esiet nekaunīgi un pastāviet par savām interesēm. Mēs dzīvojam valstī, kur jāatstāj terminatora iespaids, lai ar Tevi komunicētu cilvēcīgi un jāuzrīko īsta drāma, lai Tevi nesamītu kājām!”

Uz notikušo reaģēja arī Swedbank, piebilstot, ka nav zinājusi, ka saņemtās monētas ir bērna krājkasītē sakrātā nauda.

“Atvainojamies, ka mūsu darbinieks neizskaidroja situāciju un nepiedāvāja alternatīvus risinājumus – iztērēt naudu tādā pat veidā, kādā tā sakrāta (izdarot pirkumu ar skaidro naudu) vai iespēju maksimāli samainīt monētas pret papīra naudu Latvijas bankas kasē, kur tas ir bez maksas. Jo skaidras naudas, sevišķi monētu, apstrādes un darījumu pašizmaksa ir augsta un tāpēc tai visās komercbankās, tai skaitā Swedbank, tiek piemērota atbilstoša komisijas maksa. Esam privāti sazinājušies ar klienti un atvainojušies par notikušo starpgadījumu, kā arī atgriezīsim viņai par pakalpojumu ieturēto komisijas maksu,” atbildēja banka.

Foto: Ken Teegardin / https://www.flickr.com/photos/teegardin/ / https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/