Sieviešu tiesību aizstāvji plāno vērsties Satversmes tiesā

Sieviešu tiesību aizstāvji gatavi rīkot atkārtotus protestētus pret aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas, kā arī apsver vērsties Satversmes tiesā.

Šonedēļ Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti atstāja negrozītu priekšlikumu “Seksuālās un reproduktīvās veselības” likumā, kas nosaka aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm. Šāds lēmums izraisīja sašutumu iniciatīvas “Par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni” atbalstītāju vidū.

Kā skaidroja iniciatīvas pārstāve Katrīna Kaktiņa, šāds lēmums raisa neizpratni, ņemot vērā, ka kopš ManaBalss.lv parakstu vākšanas uzsākšanas pret šiem grozījumiem, neskaitāmām ekspertu diskusijām Saeimā un ārpus tās, diviem piketiem pie Saeimas 2016.gada jūnijā gan pati Veselības ministrija bija atsaukusi šo priekšlikumu, gan Labklājības ministrija aicinājusi to nepieņemt, Tiesībsarga birojs rakstījis vēstuli Saeimai, norādot, ka šāds ierobežojums būtu pretrunā Satversmei un ECT spriedumiem; par grozījuma neatbilstību Satversmei norādījis Saeimas Juridiskais birojs.

Lai arī komisijas vadītāja A.Barča centās virzīt sēdi uz to, lai izbalsotu vārdu “dzemdējušai”, M.Šics, R.Ražuks, V.Orlovs un A.Klementjevs pārliecināja pārējos par “nepieciešamību aizsargāt jaunās meitenes, kas neorientējas, nav nobriedušas, skrien pa klubiem”.

Iniciatīvas autore uzskata, ka tādējādi deputāti ir parādījuši klaju necieņu pret savu 18 gadus veco vēlētāju spriestspēju, kā arī ignorējuši Tiesībsarga, Saeimas juridiskā biroja un neskaitāmu ekspertu argumentus par to, ka šis ir sievietes lemtspējas cieņas un vienlīdzības jautājums.

“Pēc deputātu domām, 18 gadu vecumā sieviete ir gana saprātīga, lai ievēlētu Saeimu, gana saprātīga, lai parakstītos par narkozi un jebkādām dzīvībai bīstamām medicīniskām manipulācijām slimnīcā, gana saprātīga, lai pieņemtu lēmumu precēties un audzinātu bērnus, bet nav gana saprātīga, lai izlemtu ziedot savas olšūnas,” par absurdo situāciju stāsta Kaktiņa.

Par likumprojektu, tajā skaitā šo grozījumu, deputātiem vēl jābalso 3.lasījumā Saeimas plenārsēdē. Šobrīd gan Saeimas plenārsēdē šo nav plānots izskatīt agrāk par nākamā gada septembrī (jo tikai 2018.gada vasarā varētu būt gatavs dzimumšūnu donoru reģistrs).

Tikmēr sieviešu tiesību aizstāvji ir gatavi arī lūgt Valsts prezidentu šādus grozījumus neizsludināt. Tāpat nepieciešamības gadījumā tikšot apsvērta iespēja vērsties Satversmes tiesā.

Foto: Saeimas kanceleja