Solis pretī veselībai un enerģijai – gaistošo organisko savienojumu mazināšana mūsu dzīvē

Cik bīstamas veselībai ir telpas, kurās ikdienā uzturies? Mēs saprotam, cik indīgs kļūtu gaiss mūsu mājās, birojā vai citā telpā, ja grīda katru dienu tiktu mazgāta ar acetonu, tāpēc mēs to nedarām. Bet vai tas, kas neizraisa tūlītēju organisma pretošanos, ir nekaitīgs? Pierādīts, ka ar nogurumu, galvassāpēm, sliktu dūšu, astmu un citām ar veselību saistītām problēmām varam cīnīties, biežāk vēdinot telpas, nededzinot aromātiskās sveces, izvairoties no gaisa atsvaidzinātājiem.
Kā dēvēt šīs kaitīgās vielas? Par gaistošajiem organiskajiem savienojumiem.

Gaistošo organisko savienojumu kaitējumu ir iespējams novērst, pareizi izvēloties būvmateriālus, krāsas un konkrētas preces iegādājoties reti vai nedarot to vispār. Turklāt svarīgi pievērst uzmanību arī telpu ventilācijai un vēdināšanai. Mērķtiecīgi izvēloties materiālus ar mazāk izgarojumiem un vienlaicīgi domājot par gaisa apmaiņu telpās, var sasniegt ievērojami zemāku kaitīgo vielu rādītāju, rezultātā samazinot negatīvo iespaidu uz cilvēku veselību un pašsajūtu.

Artiva valdes priekšsēdētājs Artūrs Gredzens stāsta: “Tikai 8% Eiropas iedzīvotāju satrauc gaisa kvalitāte. Vairāk kā puse eiropiešu dzīvo mitrā mājoklī, lai gan, uzturoties mitrās telpās, risks saslimt ar astmu dubultojas. Īpaši svarīgi ir regulāri vēdināt telpas, lai tajās uzglabātos iespējami mazāks kaitīgo vielu daudzums. Tomēr statistika liecina, ka tikai 6% Eiropas iedzīvotāju ziemā to regulāri ievēro. Ierasta ikdienas situācija – tiek izmazgāta veļa, kurai pievienots veļas pulveris (arī ekoloģisks veļas pulveris satur ķīmiskas vielas). Šī mitrā veļa žūst telpā, kopā ar mitrumu iztvaiko arī ķīmiskās vielas, un cilvēks to visu ieelpo. Pavisam vienkāršs solis, lai izvairītos no šādas situācijas, ir telpu regulāri vēdināt un piepildīt ar svaigu gaisu. Arī temperatūra telpā ietekmē tās gaisa kvalitāti. Ja telpā ir 20 grādu temperatūra, tad cilvēks piesārņojumu tik izteikti neizjūt, taču, ja, piemēram, telpas gaisa temperatūra uzkarst līdz 27 grādiem, kaitīgo vielu koncentrācija kļūst daudz spēcīgāka.”

“Latvijā aizvien aktuāla problēma ir bērnu alerģijas. Viens no to cēloņiem ir remonta darbi zīdainīša istabā. Pirms bērna nākšanas pasaulē, vecāki krāso istabu, līmē tapetes, ievieto dažādas jaunas mēbeles. Tas atstāj ļoti lielu iespaidu gan uz topošo māmiņu, gan pēcāk arī uz mazuli. Krāsās esošie gaistošie organiskie savienojumi vislielākajā koncentrācijā izdalās tieši pirmajā gadā. Vēlāk bērnam pie jebkādas ķīmiskās slodzes var rasties alerģijas, kā arī ir iespējamas tādas sūdzības kā slikta dūša, galvassāpes, noguruma sajūta,” papildina Artūrs Gredzens.

Dažkārt viss ir ļoti labi pārdomāts, un būvmateriālu izvēle tiek veikta ļoti rūpīgi, tomēr pietiek nepareizi izvēlēties laku skaistajam ozolkoka apspriežu galdam, un viss efekts zūd! Dalībniekiem apspriedēs jau pēc pusstundas sākas galvassāpes, jo laka izrādās toksiska.

Mums ikkatram nepieciešams pievērst uzmanību precēm, ko iegādājamies, lai izvairītos no gaistošo organisko savienojumu ietekmes uz veselību. Skanstes rajona jaunā būvprojekta Elemental Skanste attīstītājs SIA Kapitel ir veicis padziļinātu izpēti par to, kā maksimāli izvairīties no gaistošajiem organiskajiem savienojumiem.

SIA Kapitel valdes loceklis Andris Stankevičs piebilst: “Mēs vēlamies būt droši, ka tas, ko darām, atstāj ilgstošu pozitīvu ietekmi. Domājot ilgtspējīgi un rūpējoties par dabu un cilvēku veselību, mēs pievēršam īpašu uzmanību ekoloģiskai, ekonomiskai un sociālai ilgtspējībai. Lai izvairītos vai pilnībā likvidētu gaistošo organisko savienojumu kaitējumu, būvniecības process un tam nepieciešamie būvmateriāli tiek rūpīgi izvērtēti. Apzināti izvēloties materiālus ar mazāku izgarojumu daudzumu un tajā pašā laikā domājot par gaisa apmaiņu telpās, var panākt ievērojami zemākus kaitīgo vielu rādītājus, kā rezultātā samazinās negatīvā ietekme uz cilvēka veselību un labsajūtu.”