Politiskā partija aicina JKP izvērtēt Šuplinskas atbilstību izglītības ministres amatam

Reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos atspoguļoto izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) viedokli ar piedāvājumu neuzrādīt 36 pedagoģiskā darba stundas, bet nodalīt, ka puse no tām ir pedagoģiskais darbs, bet puse tikai pieskatīšanas darbs, partija “Progresīvie” aicina izvērtēt ministres atbilstību ieņemamajam amatam.

“Progresīvie”  uzskata, ka šādi izteikumi, lai arī pieteikti kā “provokatīvi”, ir kaitnieciski izglītības sistēmai, jo noniecina pirmsskolas pedagogu darbu un liecina par nekompetenci pirmsskolas izglītības jomā, turklāt ieviešanas gadījumā tie nākotnē varētu negatīvi ietekmēt arī jau tā neadekvāto pirmsskolas pedagogu atalgojumu.

Partija atgādina, ka plānotās izmaiņas mācību saturā un pieejā 2019./2020. mācību gadā sākas tieši ar pirmsskolas izglītības iestādēm. Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumi Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” paredz audzināšanas un mācību procesa vienotību. Ir klaji neprofesionāli pirmsskolas izglītības iestādē nošķirt pedagoģisko procesu no “pieskatīšanas”. Pirmsskolas un sākumskolas periods ir īpaši nozīmīgs bērna attīstībā un sociālās nevienlīdzības mazināšanā, tādēļ profesionāls, kompetenču pieejā balstīts pedagoģiskais process ir bērna pilnvērtīgas attīstības neatņemams priekšnosacījums.

Šī nav pirmā reize, kad, pēc “Progresīvo”  domām, ministre pierādījusi savu nespēju skatīt izglītības procesu plašāk nekā mācīšanu un izprast tā sociālo kontekstu un mehānismus bērnu kompetenču veidošanā. Iepriekš ministre iestājusies par valsts finansējuma pārtraukšanu brīvpusdienām, kas vēlāk ar Ministra kabineta lēmumu tika mainīts tādējādi, ka valsts tomēr piedalīsies brīvpusdienu finansēšanā. Ministres lietotie argumenti finansēšanas sistēmas izmaiņu pamatošanai, pēc partijas domām, liecināja, ka ministrei nav zināmi iemesli, kādēļ šāda sistēma tika ieviesta, un nav ieinteresētības to attīstīt tādā veidā, kas bērniem nodrošinātu veselīgu uzturu ikvienā Latvijas novadā, izpratni par veselīgu uzturu un pārtikas atkritumu mazināšanu, kā arī tie izteikti bez padziļinātas izpētes par pašvaldību funkcijām un finanšu iespējām.

“Brīdī, kad pirmsskolas pedagogi pārslodzes režīmā cenšas ieviest jauno izglītības saturu, izvirzīt jautājumu, ka viņiem pārāk daudz maksā par sagatavošanos (4 stundas uz 36 kontaktstundām), nav nekāda “provokācija”, bet klaja necieņa un kārtējā profesijas prestiža graušana! Zinātniskie pētījumi izglītībā norāda, ka vissvarīgākais posms bērna mācīšanās prasmju attīstībā ir tieši pirmsskolā un sākumskolā. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir profesionāli pedagogi, kas saredz un attīsta visu bērnu potenciālu, līdz ar to mazina nevienlīdzību un palielina bērnu izredzes vispār tikt līdz nākamajiem izglītības līmeņiem,” uzskata “Progresīvie” valdes līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa.

Foto: Valsts kanceleja