Bijušie baņķieri meklē glābiņu pie JKP?

Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar politiķi Jāni Bordānu un bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieci Jutu Strīķi priekšgalā šobrīd atrodas sabiedrības uzmanības centrā – mēģinājumi uzņemties vadošo lomu un izveidot koalīciju šobrīd jau ir faktiski piedzīvojuši fiasko, jo novilktās sarkanās līnijas apgrūtinājušas vienošanos gan ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), gan citām partijām, kas labprātāk redzētu sešu partiju valdību (izslēdzot “Saskaņu). Sarkanās līnijas un daudzas citas partijas idejas, piemēram, vēlme pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku, radījušas pamatotas runas par JKP sponsoru interesēm.

Iepriekš gana plaši izskanējis fakts, ka ārvalstu oligarhs Rūdolfs Meroni varētu būt viens no lielākajiem netiešajiem JKP sponsoriem, kuru interešu realizēšana var izskaidrot faktu, ka JKP vien pēc divdesmit minūšu garas sarunas ar ZZS nāca klajā ar kategorisku prasību izslēgt “zaļzemniekus” no nākamās valdības sastāva. Tāpat priekšvēlēšanu laikā Bordāns visai bieži gozējies “Latvijas Avīzē”, kuras īpašniekiem, kā citi zina stāstīt, it kā esot kāda īpaša vienošanās ar Meroni.

Tomēr pavisam nesen atklājies, ka Rūdolfs Meroni nebūt nav vienīgais, kas varētu pieprasīt no JKP savu uzdevumu izpildi, visticamāk, apmaiņā par paveikto, apbalvojot partiju ar vērienīgu atbalstu. Atsevišķi informācijas avoti stāsta, ka sponsoru taciņa uz JKP tik drīz vien neaizaugs un “konservatīvo” pozīcijas jau tagad it kā stiprinot atsevišķi baņķieri, kuriem labvēlīgi nav izrādījušies tieši ZZS pārvaldībā esošās Finanšu ministrijas (FM) lēmumi. Vai šeit meklējams iemesls tam, ka JKP nepatika pret ZZS aug ģeometriskā progresijā, ne tikai Meroni uzdevumā, bet to stiprina arī šie iepriekš pieminētie baņķieri?

Uzrunājot atsevišķus politikas ekspertus un lūdzot tos komentēt šo situāciju, tiek norādīts, ka šo baņķieru iesaistīšanās politikā nav nejauša un visdrīzāk tā varētu būt likumsakarīga reakcija uz tiem samērā nepievilcīgajiem FM lēmumiem, kas pieņemti šogad. Tajā pašā laikā, Latvijas politikas virtuve gan esot pārāk maza, lai arī kā šādas aktivitātes censtos noslēpt, drīz vien publiskajā telpā nenokļūtu šo censoņu vārdi.

Grūti gan pateikt, kāpēc tik gudri cilvēki tieši šādi izlēmuši iesaistīties politiskajos procesos. Eksperts gan min, ka šie finansisti varētu politiskās aizkulises nepazīt tik labi, kā gribētos, tāpēc viņiem pat neesot īsti nojausmas, kur īsti ir iesaistījušies.

Līdz ar šo jauno versiju, arvien skaidrāks top, kāpēc JKP ir tik noraidoša pret ZZS un kāpēc vēl pirms oficiālajām valdības veidošanas sarunām Bordāns mētājies ar dažādiem ultimātiem, izsakot pat frāzi, ka parūpēsies par to, lai ZZS paliktu opozīcijā. “Mēs panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienības valdībā nav,” izteicās Bordāns, pat nepadomājot, ka tas tiešām izklausījās pēc konkrēta uzdevuma, kurš partijai ir jāīsteno.

Neizbēgami partijas sadarbība ar kādreiz ietekmīgajiem baņķieriem var atstāt tālejošas sekas uz visiem iesaistītajiem, jo nevar būt tā, ka partija, kura pati iestājas par tiesiskumu un kuras vadītājs uzdodas tikpat kā par etalonu Temīdas svariem, kad runa ir par kādu atbalstu, rīkojas pretēji saviem publiski paustajiem principiem. Tādā gadījumā – vai tā nav klaja divkosība?