Stāsts, kas slēpjas aiz pasaulē slavenākās fotogrāfijas

Pirms trim desmitgadēm, fotogrāfs Stīvs Makkurijs uzņēma visu laiku ikoniskāko fotogrāfiju. Tomēr, pat pēc visa šī laika, izcilais fotogrāfs ar entuziasmu apspriež slaveno “Afganistānas meiteni”.

“Es zināju, ka viņai ir neticams skatiens, caururbjošs skatiens,” atceras fotogrāfs. “Bet mums apkārt bija pūlis ar cilvēkiem, gaisā virmoja putekļi, un tas bija pirms pastāvēja digitālās kameras – nekad nevarēja zināt kas notiks ar filmiņu”.

“Kad es attīstīju attēlu, es zināju, ka tas bija īpašs. Es to parādīju redaktorei no “National Geographic” un viņa pielēca kājās un sauca: “Tas ir mūsu nākamais vāks!”” atmiņās dalās Makkurijs.

“Afganistānas meitene” kļuva ne vien par žurnāla nākamo vāku, bet bija arī visveiksmīgāk uzņemtais attēls foto vēsturē.

Uzkrītošais portrets ar tobrīd 12 gadus veco Šarbatu Gulu, bāreni, tika uzņemts bēgļu nometnē uz Afganistānas-Pakistānas robežas 1984. gada decembrī, un publicēts nākamajā gadā.

Sieviete, tagad 44 gadus veca, nesen tika atrasta dzīvojam Pakistānā.

Kad Makkurijs atsaucās uz fotogrāfijas popularitāti, viņš atklāja, kas fotogrāfu aizrauj visvairāk – tā bija ietekme, ko viens attēls var atstāt uz reālo pasauli.

“Cilvēki šīs fotogrāfijas dēļ brīvprātīgi pieteicās strādāt bēgļu nometnēs. Afgāņi ir neticami lepni par to, ka pat esot nabadzīgai, meitene parāda lielu lepnumu, stingrību un pašcieņu. Fotogrāfija vērsa uzmanību uz nožēlojamo stāvokli un iedvesmoja daudz cilvēku,” piebilst fotogrāfs.

Tas arī lika “National Geographic” izveidot Afganistānas bērnu fondu un likt tam darboties līdz šai dieni, un, kā atklāja Makkurijs, viņam nekad nepiemēro braukšanas maksu afgāņu taksometru vadītāji.