Scroll to Top

Rīgas Centrāltirgus iesaka: Top 5 sezonas produkti šonedēļ

Publicēts: / / 1165 views

Meža zemenes.

Pati aromātiskākā meža oga. Dziedniecībā izmanto meža zemeņu lapas, ogas un saknes. Šīs ogas satur ābolskābi, citronskābi, salicilskābi, krāsvielas, gaisīgas eļļas, kā arī cukurus un vitamīnus. Ogā visvairāk ir C vitamīna, kā arī tādas minerālvielas kā kālijs, magnijs, kalcijs, dzelzs, cinks un fosfors. Preparāti ar zemenēm uzlabo vielmaiņas procesus organismā, attīra asinis, izvada sāļus un toksīnus, uzlabo sirds un asinsvadu sistēmu. Šīs ogas bieži vien tiek iekļautas un lietotas zāļu tējās.

Gailenes.

Aug sausos lapu un skuju koku mežos no jūlija līdz oktobrim, bet vislabāk tās aug ne visai biezās 10 – 15 gadu vecās priežu jaunaudzēs. Gailenes uzturvērtība: lipīdi, nātrijs, kālijs, kalcijs un dzels, kā arī D vitamīns un B6 vitamīns. Gailenes satur daudz cinka un vara, kas nepieciešami asinsrades procesu nodrošināšanai organismā. Tāpat to sastāvā esošās minerālvielas labvēlīgi ietekmē plaušu un smadzeņu darbību, stiprina sirdi un redzi, kā arī uzlabo ādas stāvokli. Karsēšanas laikā gailenes zaudē lielu daļu savu vērtīgo īpašību, tāpēc dziednieciskiem nolūkiem tās ieteicams lietot svaigā un kaltētā veidā, tāpat gailenes līdzīgi kā citas sēnes nav ieteicams ēst uz nakti, jo organismam tās ir grūti pārstrādāt.

Sviesta pupiņas.

Jūlija mēnesis ir vispiemērotākais laiks svaigām, tvaicētām, ceptām vai jebkādā citā veidā pagatavotām sviesta pupiņām. Sviesta pupiņām ir sezonāls raksturs, un to vajag izmantot. Ja tās novāc laikus, tad pākstīs pupiņas ir mazas, bet, ja notur ilgāk, tad pupas jāloba laukā no pākstīm, jo tās nav ēdamas. Pupiņas satur arī minerālvielas, mikroelementus, vitamīnus, kalciju un nātriju. Sviesta pupiņu izmantojums ir daudzveidīgs – tās var marinēt, sautēt, izmantot salātos, omletē, kā piedevu makaroniem, kartupeļiem un rīsiem, var arī saldēt, lai pagatavotu no tām ēdienu ziemā.

Aprikozes.

Tās ne tikai labi garšo, bet satur arī noderīgus mikroelementus un vitamīnus. Tas pirmo reizi tika kultivēts Senajā Ķīnā un līdz pat šai dienai tiek plaši izmantots kulinārijā, kosmetoloģijā un medicīnā. Svaigas aprikozes satur līdz 27% dažādu cukuru, galvenokārt saharozi, vitamīnus C, B1, B2, B15, P. Aprikozes ir bagātas ar dažādiem mikroelementiem, tās satur teju vai pusi Mendeļejeva tabulas – daudz dzelzs, kālija, magnija, fosforu, kalciju, nātriju, pat tādus retus mikroelementus kā molibdēnu, niķeli un titānu. Bagātīgā vitamīnu un minerālvielu satura dēļ, veselības nostiprināšanai izcili vērtīga ir svaiga aprikožu sula ar biezumiem.

Nektarīns.

Mūsdienās pastāv versija, ka nektarīns ir persika un plūmes hibrīds, bet selekcionāri un audzētāji ir pierādījuši, ka tas ir dabiskās deģenerācijas rezultāts. Augļa sastāvā ir dabiskais cukurs – nektārs, tāpēc tas skaitās viens no diētiskākajiem produktiem. Nektarīns ir ļoti līdzīgs persikam, bet tas satur vairāk askorbīnskābes, mikroelementu un vitamīnu. Nektarīni ir labs C vitamīna un kālija avots, ar lielu daudzumu šķiedrvielu. Šis auglis satur daudz veselīgu ogļhidrātu, labvēlīgas fito-barības vielas, un karotinoīdus. Karotinoīdiem ir liela loma acu veselības nodrošināšanā. Persiki un nektarīni satur beta karotīnus, un karotinoīdus, kas saglabā labu acu veselību.

Foto: RCT