Sarunāšanas ar bērnu līdzinās FIB sarunām ar ķīlniekiem

Šis ir ārkārtīgi svarīgi!

Savā pētnieciskajā rakstā grāmatu autors Ēriks Barkers salīdzina mēģinājumus strīda laikā sarunāties ar bērniem ar to, kam cauri ir jāiet FIB ķīlnieku sarunu vedējiem.

Protams, jūsu deviņus gadus vecais dēls diez vai paveiks briesmīgu vardarbību (video spēles neskaitās) un jūsu pusaugu meita negatavojas sevi iebarikādēt istabā ar ķīlniekiem (ja viņa ir pusaudzis, pēdējais, ko viņa grib, ir tikt ieslēgta istabā ar garlaicīgiem pieaugušajiem), bet Barkers norāda, ka daudzi no tiem pašiem principiem ķīlnieku sarunu veicējiem attiecas arī saziņā ar bērniem.

Kā viena no kļūdām, ko vecāki pieļauj, ir noliegt to, ko viņu bērni jūt.

Kad jūs noliedzat bērna jūtas, sakot tādus tekstus, kā, piemēram, “Neraudi” vai “Tu neesi izsalcis, Tu tikko paēdi”, jūs sūtat ziņojumu, ka viņu jūtām nav vērtības, un ka nav labi just to, ko viņi jūt. Šādu ziņu saņemt ir nomācoši jebkuram. Ikvienam ir zināma situācija, kad pieaugušajam pasaka “Beidz trakot”, un tas otru padara vēl dusmīgāku un trakāku, pat ja dusmas nebija pirmajā vietā.

Padomi, lai sazinātos un tiktu galā ar savu bērnu (un sarunātos sarežģītās situācijās) ir šādi:

1. Esat izcili klausītāji.

Nav svarīgi, cik veci esam – mēs visi vēlamies tik uzklausīti. Jūsu mazulis var noteikt, kad jūs īsti viņā neklausaties, un tas viņam sāp. Sniedziet viņam visu savu uzmanību un koncentrējaties uz to, ko viņš saka.

2. Apstipriniet bērna jūtas.

Tā vietā, lai apgāztu bērna jūtas, atzīstiet tās, sakot ko līdzīgu: “Tas noteikti liek Tev justies skumji, kad Tev pēc ciemošanās ir jādodas mājās” vai “Jā, viļņi var būt baisi, ja neesi pie tiem pieradis, bet es apsolu būt tieši šeit Tev blakus, neatlaižot Tavu roku”. Piešķirot jūtām reālu marķējumu, jūs sniegsiet bērnam vārdus, ar kādiem viņš vēlas izteikties un parādīsiet viņam, ko nozīmē būt iejūtīgam un līdzjūtīgam.

3. Pierādiet savu interesi par to, ko viņi saka, uzdodot jautājumus.

Jūs vienkārši vēlaties saprast bērna slēptās emocionālās vajadzības, nevis nonākt strīdā vai loģiskās debatēs. Kad uzdodiet jautājumus, jūs varat līdz saknei noskaidrot, kas nomāc bērnu, kas palīdzēs atbrīvoties no spriedzes. Mēs visi vēlamies justies patiesi uzklausīti un tā, ka mūsu jūtām ir nozīme.