Latvijā visbiežāk konservē gurķus un ābolus

Lielākā daļa iedzīvotāju (98%) uzturā patērē dažādus konservētus produktus, liecina nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla rīkotā aptauja, turklāt vairums aptaujāto (84%) atzīst – konservēšanai labprāt nododas arī paši, gardus konservus gatavojot gan no savā dārzā audzētiem (34%), gan radinieku iedotiem (19%), gan veikalā vai tirgū (24%) nopirktiem produktiem. 21% aptaujāto norāda – ogas un sēnes konservēšanai labprāt vāc arī savvaļā.

Iecienītākie dārzeņi konservu pagatavošanai ir gurķi – tos konservē 32% aptaujāto, savukārt augļu vidū vispopulārākie ir āboli – ievārījumus, kompotus un citus kārumus no āboliem gatavo 38% respondentu.

Kā liecina aptaujas dati – lai arī sabiedrībā arvien vairāk izskan priekšstats, ka visu iespējams nopirkt veikalā, un ievārījumu vārīšana vai gurķu marinēšana ir domāta omītēm laukos, konservēšana mājās patiesībā mūsu valstī ir ļoti iecienīta. Visvairāk produkti tiek konservēti, tos marinējot (30,5%), taču bieži tiek gatavoti arī ievārījumi (23%) vai sasaldēti produkti (21%). Mazāk populāri kļuvuši savulaik iecienīti konservēšanas veidi skābēšana (7,2%) un sālīšana (5,7%). Lielākā daļa aptaujāto (85%) arī atzīst – viņi apzinās, ka labākais produktu konservēšanas veids, kas palīdz saglabāt produktā visvairāk vērtīgo uzturvielu ir tieši saldēšana, tomēr visi konservējamie produkti saldēšanai nav piemēroti, tādēļ šis konservu pagatavošanas veids popularitātes rangā ieņem vien trešo vietu.

Visbiežāk konservi tiek gatavoti no dažādiem dārzeņiem (24,8 % gadījumu) vai ogām (24,7%). Interesanti, ka daudzi konservē arī zaļumus (19%). Aptuveni 15% aptaujāto konservē dažādus augļus un tikpat daudzi ilgstošai uzglabāšanai gatavo arī sēnes. Trīs konservēšanai iecienītākie dārzeņi Latvijā ir gurķi (32%), tomāti (21%) un kabači (17%), augļu konservus visbiežāk gatavo no āboliem (38%), cidonijām (24%) un plūmēm (22%), bet populārākās ogas, ko izmanto konservēšanai, ir zemenes (20%), upenes (15,6%) un ķirši (14%).

Tā, ka mājās gatavotu konservu derīguma termiņš nav noteikts ar stingrām likuma prasībām, kā tas ir rūpnieciskās ražotnēs, ELVI aptaujā uzdeva arī jautājumu, kā cilvēki visbiežāk nosaka, vai mājās gatavotie konservi nav sabojājušies un ir derīgi lietošanai uzturā. Interesanti, ka lielākā daļa aptaujāto par labāko metodi konservu derīguma pārbaudei norādīja pagaršošanu (63,5%). Pārējie aptaujas dalībnieki mājās gatavotu konservu derīgumu lietošanai uzturā visbiežāk vērtē vizuāli, konservus kārtīgi aplūkojot.